Stelpes pamatskola

                                                        (Fotografēts 2018.gadā)


Izglītības ministrs prof. J. Auškāps vakar atklāja jauno Stelpes pamatskolu Bauskas apriņķī. Ministrs Stelpē ieradās Latvijas bankas priekšsēdētāja A. Klīves pavadībā un tos pie zaļumu vītnēm un rudens ziediem greznotiem goda vārtiem sagaidīja Bauskas apriņķa vecākais V.Annuss, jaunceltnes projekta autors arhit. Raisters. Stelpes pamatskolas atklāšanas svinības ievadīja Vecmuižas draudzes mācītāja Vēdzeles svētruna, kurai sekoja Stelpes pagasta vecākā uzruna, valsts himna un Dziesma brīvajai Latvijai. Pēc tam runāja izglītības ministrs prof. J. Auškāps. Jaunās pamatskolas atslēgas ministram nodeva jaunceltnes autors arh. A. Raisters. Atklāšanas svinībās izglītības ministrs prof. J. Auškāps Stelpes pamatskolai pasniedza mākslinieka Šternberga asējumu "Pieguļā" un komplektu «Latviešu tautas pasakas un teikas". Vietējā aizsargu nodaļa pamatskolai dāvinājusi Valsta Prezidenta Kārļa Ulmaņa un kara ministra ģen. J. Baloža krūšu tēlus. Latvijas bankas priekšsēdētājs Raisters, Jelgavas - Bauskas apr. tautskolu inspektors J. Gregors, Stelpes pamatskolas skolotāji, Stelpes un apkārtējo pagastu vecākie, pagasta sabiedriskie darbinieki — mācības līdzekļus — ģeogrāfiskas kartes, globusu un elektrības mašīnu, vietējais aizsardžu pulciņš — medikamentu skapīti ar piederumiem un Stelpes krājaizdevu sabiedrība — karogu.
Jaunā Stelpes pamatskola izmaksājusi 120.000 ls, no kuriem pagasts klaušu kārtā sedzis 15.000 ls. Pamatskola sākta celt 1936. gada augustā. Skola līdz šim mitinājusies divās — Nirzas un Beķeres skolu ēkās, kas bijušas ļoti neērtas un nepiemērotas attiecīgām vajadzībām. Skola celta 120 bērniem un tajā ievērotas visas modernākās prasības — centrālā apkure, kanializācija un elektriskā apgaismošana. Elektriskā instalācija ierīkota un sāks darboties reizē ar jauno Ķeguma elektrisko spēkstaciju, jo līdz šim Stelpes pagasts elektrisko strāvu nesaņem. Skolā ierīkota arī zeķu žāvētava, kas ir vērā liekams jauninājums skolu ēku būvē.
Jāatzīmē pagasta iedzīvotāju lielā atsaucība, jo lielākām saimniecībām pie skolas celšanas bijis jānokalpo klaušu kārtā apm. 300 dienas tekošā budžeta gadā. (Zemgales balss, 25.09.1938)

Adrese: Bauskas novads, Stelpes pagasts, Vecstelpe

Ozolmuiža (Ohseln) Rendas pagastā

                                             (Fotografēts 2015.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Kungu māja ir neapdzīvota, ir arī kalpu māja un parks. Te bijusi Ozolu stikla fabrika. Vēlāk Aizputes kūdras rūpnīcas Ozolu iecirknis.

1944. gada rudenī Ozolos bija vācu kara tribunāls, uz kuru atlidoja pats ģenerālis Jekelns. Pirms tam akcijā tika tvarstīti no savām kara daļām noklīdušie leģionāri, tie, kuri izvairījušies no iesaukšanas, un visi vīrieši karaklausības vecumā. Notiesāja un nošāva piecus vai sešus leģionārus. (no laikraksta “Kurzemnieks” 2015.gadā)

Viesnīcas “Laine” īpašnieks Ivo Kairis vēlas privatizēt Ozolmuižu, ierīkot tajā viesu namu un labiekārtot apkārtni.

Adrese: Kuldīgas novads, Rendas pagasts, Ozoli

 

Ozolmuiža (Absenau , Loberhof) Lauberē

                                                   (Fotografēts 2015.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                              (1905.gada foto)

Laubere (agrāk Ozoli) ir ciems Ogres novada Lauberes pagastā. Laubere vēstures avotos pirmo reizi minēta 1567. gadā Polijas karaļa Sigismunda Augusta dokumentā kā Loburen. Apdzīvotā vieta izveidojusies pēckara gados pie bijušās Ozolmuižas (Absenau) centra kā padomju saimniecības «Laubere» centrs.

Vācu baronu laikā Ozolmuiža izveidojās par vienu no Latvijas gleznainākajām muižām. Dzīvojamā ēka bija mūrēta no vietējiem plēstiem laukakmens bluķiem, kas to vērta visai savdabīgu. No muižas ansambļa līdz mūsdienām saglabājušās tikai dažas celtnes. Uz muižas noliktavas mūriem 30-os gados ticis uzcelts Tautas nams, kas tagad ir drupās. Otrā pasaules kara laikā pēc tieša bumbas trāpījuma sabombardēta tika arī muižas pils un tās vietā palika liela bedre, kur tagad uzcelts kultūras nams. Pirmās Latvija laikā te darbojusies šaursliežu dzelzceļa līnija Ogre-Lauberes Ozolmuiža. (materiāli iegūti no tūrisma ceļveža “Ogres rajons”, 2002 un J.Strēlnieks “Ogres ceļvedis”, 2.daļa, 1998)

Adrese: Ogres novads, Lauberes pagasts, Laubere

 

Ozolpils (Eckendorf) Slampes pagastā

                                            (Fotografēts 2015.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Ozolpils ir senas apdzīvotas vietas – Ozolmuižas – centrs. Par agrāko muižu ir fragmentāras ziņas, taču zināms, ka 17. gadsimtā tā piederējusi Kurzemes hercogam, savukārt vēlāk cariskās Krievijas laikā tā bijusi kroņa muiža un piederējusi valstij, kur audzēti lopi un labība valsts vajadzībām. Savukārt tagadējā ēka muižas centrā uzcelta 1931.gadā kā vietējais pagasta un biedrības nams. Interesants ir fakts, ka Ozolmuižas dzirnavās (tās nav saglabājušās) 1748. gadā Kurzemes dzirnavnieku sanāksmē tika nodibināta pirmā lauku amatu cunfte. Interesanti arī tas, ka Ozolpils atrodas senā Baltijas ledus ezera krastā. Pašlaik Ozolpils ēka ir privātīpašums, un īpašnieki sola to atjaunot un ierīkot prestižu viesnīcu tūristiem. Pils priekšā vajadzēja atrasties diviem seniem lielgabaliem, kuri atrasti muižas pagrabos, bet to tur vairs nav.

UZMANĪBU!!! No šī objekta jāturas pa gabalu. Lai gan tas visur tiek reklamēts gan kā pils, gan kā zvēru taka, šodien (2015.gada 6.jūnijā) mums ar dēlu tur uzbruka 3 lieli brīvībā palaisti suņi, no kuriem viens man iekoda sānā. Super! Man, kurai nekad neviens suns nav uzbrucis, kura prot ar jebkuru suni atrast kontaktu. Tad varbūt priekšā vajag aizrakt grāvi, lai neviens šai "pilij" netuvojas. Jāpiebilst, ka uz vietas nebija neviena cilvēka, kas šos suņus varētu savaldīt. Varbūt slēpās, lai nebūtu jāuzņemas atbildību?

 Adrese: Engures novads, Smārdes pagasts, Rīgas-Ventspils šosejas 57.kilometrs

Palsmanes muiža (Palzmar)

                                       (Fotografēts 2017.gadā, Līgas Landsbergas foto)


Muižas pils celta 1880. gadā. Muižā saimniekojusi grāfu fon Bēru dzimta, arī fon Kāleni. Pie muižas ir parks, kas ierīkots Palsas upes līkumā. Mūsdienās pili apsaimnieko Palsmanes speciālā internātskola.
Vienkāršs telpisks risinājums un atturīgs fasādes rotājums. Centrā novietots tornītis, kas bija zaudējis īsta torņa mērogus un vairāk līdzinājās Rīgas savrupmājas noskaņai. Autors varētu būt Cirkvics.
  
Adrese: Smiltenes novads, Palsmanes pagasts, Palsmane

Palšu muiža (Palschen)

                                    (Fotografēts 2017.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Palšu muiža savu nosaukumu ieguvusi no netālu esošās Palsas upes.
19. gadsimta divdesmitajos gados Gaujienas novadā no Tirzas ieradies kāds M.Linde un izpircis muižas zemi, no kuras tikušas padzītas četras nomas zemnieku ģimenes. Zemes īpašums pēc Lindes ieskatiem bijis pietiekoši liels, celtās ēkas pietiekoši staltas, lai savu īpašumu nosauktu par Palšu muižu.
Muižas dzīvojamā ēka celta ap 1835. gadu Gaujas krastā netālu no Palsas ietekas. Ēku cēluši vietējie amatnieki, bet smalkākiem darbiem neiztikts arī bez pilsētas meistaru palīdzības. Par spīti laika zobam, ēka saglabājusies faktiski nemainīga - vien jumtam tagad cits klājums.
Palšu muiža saukta arī par preileņu muižu, jo Palšu īpašniekam bijušas četras meitas, kas, interesantām cepurēm galvās, lāgiem mīlējušas doties izbraukumos uz Vidagu. Šos braucienus ir pavadījuši bērnu sajūsmas saucieni – “Palšu preilenes brauc!” M.Lindes meitas ciemojušās pie Vidagas papes fabrikas īpašniekiem brāļiem Zonneriem. Viņi bija Sangastes grāfa fon Berga un kalpones – igaunietes ārlaulības dēli, kuriem Bergs piešķīris Vidagu valdīšanā. Arī Zonneri bieži viesojušies Palšos.
Palšu mājas pagalmā aug trīs milzīgas lapegles - duglāzijas, kas stādītas XX gadsimta sākumā par godu bērnu piedzimšanai muižas īpašnieka ģimenē.
1995. gadā Palšu muiža tika pieminēta Eiropas kultūras mantojuma dienās, godinot koka arhitektūras pērles Latvijā.Ēka izskatījās neapdzīvota, bet tajā pat laikā nopļauts visapkārt un valda tāda īsta lauku sētas gaisotne, radot vārdos neizsakāmas izjūtas.
 
Adrese: Apes novads, Gaujineas pagasts, "Palši"

Pamūšas muiža (Pommusch)

                                        (Fotografēts 2014. gadā ; Līgas Landsbergas foto)

Muiža piederēja grāfam P. fon der Pālenam, taču viņš to zaudēja 1920. gada Agrārās reformas dēļ. Muižas komplekss aizņem 2,6 ha. Kungu māja tiek izmantota kā dzīvokļu māja. 2/3 no tās neapdzīvota, jo bojāts jumts. Ēka ir avārijas stāvoklī.

Adrese: Bauskas novads, Gailīšu pagasts