Palšu muiža savu nosaukumu ieguvusi no netālu esošās Palsas upes.
19. gadsimta divdesmitajos gados Gaujienas novadā no Tirzas ieradies kāds M.Linde un izpircis muižas zemi, no kuras tikušas padzītas četras nomas zemnieku ģimenes. Zemes īpašums pēc Lindes ieskatiem bijis pietiekoši liels, celtās ēkas pietiekoši staltas, lai savu īpašumu nosauktu par Palšu muižu.
Muižas dzīvojamā ēka celta ap 1835. gadu Gaujas krastā netālu no Palsas ietekas. Ēku cēluši vietējie amatnieki, bet smalkākiem darbiem neiztikts arī bez pilsētas meistaru palīdzības. Par spīti laika zobam, ēka saglabājusies faktiski nemainīga - vien jumtam tagad cits klājums.
Palšu muiža saukta arī par preileņu muižu, jo Palšu īpašniekam bijušas četras meitas, kas, interesantām cepurēm galvās, lāgiem mīlējušas doties izbraukumos uz Vidagu. Šos braucienus ir pavadījuši bērnu sajūsmas saucieni – “Palšu preilenes brauc!” M.Lindes meitas ciemojušās pie Vidagas papes fabrikas īpašniekiem brāļiem Zonneriem. Viņi bija Sangastes grāfa fon Berga un kalpones – igaunietes ārlaulības dēli, kuriem Bergs piešķīris Vidagu valdīšanā. Arī Zonneri bieži viesojušies Palšos.
Palšu mājas pagalmā aug trīs milzīgas lapegles - duglāzijas, kas stādītas XX gadsimta sākumā par godu bērnu piedzimšanai muižas īpašnieka ģimenē.
1995. gadā Palšu muiža tika pieminēta Eiropas kultūras mantojuma dienās, godinot koka arhitektūras pērles Latvijā.Ēka izskatījās neapdzīvota, bet tajā pat laikā nopļauts visapkārt un valda tāda īsta lauku sētas gaisotne, radot vārdos neizsakāmas izjūtas.
Adrese: Apes novads, Gaujineas pagasts, "Palši"
