Nīcas muiža (Niederbartau)

                                      (Fotografēts 2018.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                (Foto no Māras Evarsones arhīva)

                                                        (Foto no 1928.gada preses izdevumiem)

Muižas kungu māja - tagad sociāla māja “Ārītes”. Ēka pilnībā rekonstruēta, siltināta. Ārēji gan tā vairs neatgādina senu muižas ēku, vēsturiskais izskats ir zaudēts. Pārējās ēkas atjaunotas ārkārtīgi glīti un baudāmi.

Pirms Kurzemes pievienošanas Krievijai, Nīcas jeb Dižā muiža piederēja Kurzemes hercogiem. Tā bija viena no lielākajām hercoga muižām. Bez galvenās jeb Dižās muižas Nīcā atradās vēl Pētermuiža, Auzes muiža, Žibju muižiņa, Sikšņu muiža, Otaņķes muiža (pēdējo divu atrašanās vietas šobrīd vairs nav Nīcas pag. teritorijā). Hercoga laikā Nīcas Dižā muižā bija plaša zirgaudzētava. Nīcas muižu līdz ar visām malu muižām pārvaldīja īpašs hercoga pilnvarnieks. Pēdējais hercoga pilnvarnieks, kas reizē bija arī īstais kungs un pārvaldnieks pār pagasta zemniekiem, bijis kāds fon Funks. Šis kungs dzīvojis un rīkojies lieliski, tā ka ļaudīs viņa vārds vēl līdz šai dienai palicis atmiņā. Viņa galvenais laika kavēklis bijis: medības, viesības ar stipru iedzeršanu un izpriecas ar skaistām sievietēm. Nīcas mežā, Dzērvēnu mežsarga apgaitā, atrodas kāds kalniņš, uz kura Funks ar saviem draugiem un viesiem medībās turējis pusdienas, kur dāmas un meitas dažreiz gan kreklā, gan citādi dejojušas un to vēl tagad sauc viņa vārdā par Bunka kalniņu, jo zemnieki, nevarēdami burtu f izrunāt, saukuši viņu nevis par Funka, bet par Bunka kungu. Vēlāk šis Funks Nīcā nomiris un apglabāts baznīcas dārzā īpašā kapličiņā.

1795. gadā, pievienojot Kurzemi Krievijai, Nīcas muiža un pagasts pārgāja Krievijas valsts īpašumā. Vēlākos gados muižas rentnieki labi prata sadzīvot ar rentētājiem un reizēm dabūja muižas savā rīcībā uz ilgiem gadiem bez jebkādas konkurences. Tā Panders savā laikā dabūja Nīcas muižu uz tālākiem 24 gadiem bez jebkādas solīšanas tamdēļ, ka apņēmās Liepājas ezera malā izrakt kādu nelielu grāvi it kā plūdu novēršanas nolūkiem. Viņa pēcnācējs barons Stempelis tāpat dabūja muižu bez solīšanas uz tālākiem gadiem atkal par to, ka apņēmās šo grāvi kā nevajadzīgu aizmest ciet. (“Nīca”, 1928)

Adrese:  Nīcas novads, Nīcas pagasts, Nīca, Bārtas iela

 
 

Vecstēguļu (Vecstēgules) kapi

                                      (Fotografēts 2018.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Netālu no Vecstēgules muižas atrodas Vecstēgules kapi. Pie tiem vairs nepieved neviens braucams ceļš, aiziet var ar kājām. Labi, ka tuvējās mājas saimnieki ir savu lauku tā nopļāvuši, ka uz kapiem var aiziet, nebrienot pa garu zāli. Kapi ir mazi – neliels koku pudurītis, rapšu lauku ieskauts. Šobrīd tur var saskaitīt 5 apbedījumus, viens no tiem nav salasāms. Izskatās, ka tur kāds kaut ko iesācis arī būvēt – ir tāda augsta akmeņu apmale, bet saprast nevar, kas tas bijis domāts par veidojumu. Kapi nekopti, aizauguši, nav pat takas, pa kuru civilizēti tajos ieiet.

“Valdības vēstnesis” 1924.gada 26.maijā raksta, ka “Jelgavas apgabaltiesa, uz 1921. g. 1. februāra likumu par laulību 50. un civ. proc. lik. 356. un 718. p, 1. punkta pantu pamata, ar šo dara zināmu Markum Alberta d. Pattett, ka tiesa š. g. 28. Janvārī aiz muguras nosprieda viņa laulību ar Elīzi Konstanci Olgu Pettett, dzim. Diringshoff, šķirt. Jelgavā, 6. maijā 1924. g.” Elīze Diringhoff apbedīta Vecstēgules kapos 1947.gadā.

Adrese: Tērvetes novads, Tērvetes pagasts, Vecstēguļu kapi

 
 

Latviešu karavīru piemiņas vieta Annenieku kapos

                                       (Fotografēts 2018.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Piemiņas vietā 1944.-1945.gada karavīriem ir piemineklis, kur uzrakstā izmantotas Teodora Spādes dzejas rindas: 

"Es esmu latvietis -

Man māte Latvija,

Tāds biju vakar, šodien, būšu rīt." 

Kopumā šis dezejolis ir šāds:

ES ESMU LATVIETIS

Es esmu latvietis -
Man dzīslās kuršu asins rit,
Es esmu latvietis -
Cik skaisti zināt to ikbrīd
Es esmu latvietis -
Man latvju saule tālēs spīd,
Es esmu latvietis -
Tāds biju vakar, šodien, būšu rīt.
Es esmu latvietis -
Man māte Latvija,
Es esmu latvietis -
Man latvju tēvija.
Es esmu latvietis-
Šis sauciens sirdij salds un gards,
Es esmu latvietis -
Būs pēdējais mans vārds.

Adrese: Dobeles novads, Annenieku pagasts, Annenieki, Annenieku kapi