03.10.18

Igaunija - Konstantīna Petsa (Konstantin Päts) piemineklis Tahkurannā









                                          (Fotografēts 2018.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Konstantīns Petss bija pirmais Igaunijas Republikas prezidents (1938-1940). Pirms tam Igauniju pārvaldīja valsts vecākais. Viņš tiek uzskatīts par ievērojamāko pirmskara Igaunijas politiķi. Viņš dzimis Tahkurannā 1874.gadā. Netālu no savas dzimtās vietas viņš pats 1939.gadā atklāja savu memoriālo parku un pieminekli. To 1940.gadā nopostīja. Piemineklis no jauna atklāts un iesvētīts 1989.gada 25.jūlijā, piedaloties Petsa mazdēlam Mati ar ģimeni. Pieminekļa autori ir A. Mänd and Mati Karmin. Pieminekli rotā K.Petsa vārdi: “Meie ei ole vabad teiste armust, vaid oleme vabaduse ise kätte võidelnud.”
1940. gada vasarā Igaunija tika okupēta, bet Konstantīns Petss — apcietināts. 30. jūlijā viņu kopā ar dēla Viktora Petsa (1906–1952) ģimeni aizveda no Igaunijas uz PSRS, kur nometināja Ufas pilsētā. Pēc Vācijas uzbrukuma PSRS 1941. gada 26. jūnijā viņu kopā ar dēlu apcietināja un ieslodzīja Maskavas Butirku cietumā, vedeklu Helgi-Alisi nometināja Gulaga nometnē Sibīrijā. Viņa mazbērni Enns (1936–1944) un Matti (1933) tika nosūtīti uz bērnu namu.
Cietumā Petss sarakstīja trīs vēstules, kuras vēlāk nokļuva Rietumos. Pirmajā vēstulē viņš apsūdzēja PSRS Igaunijas aneksijā, otrajā aicināja tautiešus pretoties padomju okupācijai, bet trešā vēstulē viņš izklāstīja savu dzīvi cietumā. 1943. gada 24. martā Petsu ievietoja Kazaņas, vēlāk Čistopoles psihiatriskajā slimnīcā. Tikai 1952. gada 29. aprīlī viņu notiesāja par kontrrevolucionāru sabotāžu un pretpadomju propagandu un aģitāciju, piespriežot 25 gadus ieslodzījumā. Pēc Staļina nāves Petsu nosūtīja uz psihiatrisko slimnīcu Jēmelajas ciemā netālu no Vīlandes, kur viņš atradās no 1954. gada 18. līdz 29. decembrim. Tā kā vietējie iedzīvotāji bijušo prezidentu atpazina, viņu pārsūtīja uz Buraševas psihiatrisko slimnīcu, kur viņš mira 1956. gada 18. janvārī. 1990. gadā viņa mirstīgās atliekas tika pārapbedītas Tallinā.


  

Adrese: Igaunija, Tahkuranna

30.09.18

Džūkstes luterāņu baznīca

Džūkstes baznīca senatnē (foto no interneta)
Džūkstes baznīca pirms 2015.gada (foto no interneta)



                                        (Fotografēts 2018.gadā, Līgas Landsbergas foto)
                                          Iecerētā Džūkstes baznīca (foto no interneta)

“Pirmo baznīcu Džūkstē uzcēla jau 1567. gadā Gothards Ketlers. Tā bija no koka un, domājams, stāvējusi turpat, kur vēlāk uzcelta arī mācītājmuiža. 1689. gadā uzcēla tagadējo mūra baznīcu. Jau pašā sākumā Džūkstes baznīcai ievērojami mācītāji. Viens no pirmajiem bija Matīss Rīvijs — laikam brālis Jānim Rīvijam, kas sastādīja „Enhiridionu" . No vēlākiem mācītājiem ievērojams Hespe, kas bija garīgu dziesmu sacerētājs. Viņš dāvinājis, baznīcai kanceli, rotātu kokgriezumiem.
Džūkste jau no seniem laikiem bijusi ievērojama vieta un viens no pirmajiem kultūras centriem laukos. To liecina arī tas apstāklis, ka jau priekš dzimtbūšanas atcelšanas tās draudzē bijušas daudzas brīvu ļaužu ģimenes — gan saimnieki, gan kalpi. Un pretēji citām baznīcām, Džūkstes baznīcā glabāti arī daudzi latvji, piemēram, Veidnieku un Lēpju māju ģimenes locekļi. Tas liecina, ka daudzi no Džūkstes draudzes ļaudīm kļuvuši turīgi cilvēki un sasnieguši augstāku sociālu stāvokli. “ (no “Jaunākās ziņas”, 26.08.1939)
“Džūkstes draudze vakar atzīmēja sava dievnama 250 gadu pastāvēšanas dienu. Jau priekšpusdienā uz glīti uzposto un atjaunoto dievnamu plūda plašās apkārtnes Jaudis, lai piedalītos retajās baznīcas svinībās. Dievkalpojumā piedalījās prof. L. Bērziņš, Dobeles iec. prāvests V. Straumanis, māc. R. Slokenbergs, K. Indriksons, J. Luksis un A. Krīgers, kas agrākos gados kalpojuši šai Kurzemes draudzē. Pēc dievkalpojuma un atjaunotās baznīcas iesvētes svētku dalībnieki kopējā gājienā devās pie kritušo varoņu pieminekļa, noliekot ziedus. Vakarā notika Teodora Reitera kora koncerts, kas tautas namā pulcināja vairākus simtus klausītāju.” (Rīts, 28.08.1939)
Džūkstes baznīca bijusi būvēta no laukakmeņiem. Ēkai bijis sarkans kārniņu jumts. Arī tornis celts no laukakmeņiem un kaļķa, ar sarkanu kārniņu jumtu.
Baznīca bijusi vairākkārt pārbūvēta. 1899.gadā tā ieguvusi jaunu, augstu un slaidu torņa noslēgumu, kas pilnībā izmainījis celtnes sākotnējo ārējo veidolu. Vēl 1932.gadā baznīca izremontēta, taču 1944.gadā Ziemsvētku kauju laikā tā tika uzspridzināta un pilnībā nopostīta. No baznīcas saglabājušās tikai drupas. Draudze ir pasūtījusi jaunas baznīcas projektu un vāc līdzekļus tās celtniecībai. Baznīca netiks atjaunota tāda, kāda tā bijusi, bet tiks uzcelta neliela ēka, kuru ieskaus vecie baznīcas mūri, kuri vēl saglabājušies. Celtniecība ir jau sākusies.

Adrese: Tukuma novads, Džūkstes pagasts, Džūkste, Anša Lerha Puškaiša bulvāris
 

Annasmuižas baronu kapenes un apbedījumi Annenieku kapos




                      Apbedījumi pie Annenieku baznīcas (Fotografēts 2018.gadā, Līgas Landsbergas foto)



                                      Apbedījumi Annenieku kapos (Fotografēts 2018.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Pie Annenieku baznīcas atrodas seni kapi un kapliča. Sākotnēji tā celta kā baronu kapenes. Pēc Pirmā pasaules kara iznāk rīkojums visus kapenēs esošos zārkus aprakt, tā cenšoties tos pasargāt no izlaupīšanas. Zārki izņemti no grezniem koka sarkofāgiem un aprakti, bet sarkofāgi tā arī turpat nomētājušies. Vēlākajos gados kapenes sāktas izmantot kā parasta kapliča.
Netālu esošajos Annenieku kapos atradu divus von der Recke apbedījumus. Viens ir Wilhelm v.d. Recke (1839-1917), bet otru vārdu nevaru salasīt, redzams tikai v.d. Recke un izskatās, ka dzimšanas gads ir 1843.
  
Adrese: Dobeles novads, Annenieku pagasts, Annenieki