Konstantīns Petss bija pirmais Igaunijas Republikas prezidents (1938-1940). Pirms tam Igauniju pārvaldīja valsts vecākais. Viņš tiek uzskatīts par ievērojamāko pirmskara Igaunijas politiķi. Viņš dzimis Tahkurannā 1874.gadā. Netālu no savas dzimtās vietas viņš pats 1939.gadā atklāja savu memoriālo parku un pieminekli. To 1940.gadā nopostīja. Piemineklis no jauna atklāts un iesvētīts 1989.gada 25.jūlijā, piedaloties Petsa mazdēlam Mati ar ģimeni. Pieminekļa autori ir A. Mänd and Mati Karmin. Pieminekli rotā K.Petsa vārdi: “Meie ei ole vabad teiste armust, vaid oleme vabaduse ise kätte võidelnud.”
1940. gada vasarā Igaunija tika okupēta, bet Konstantīns Petss — apcietināts. 30. jūlijā viņu kopā ar dēla Viktora Petsa (1906–1952) ģimeni aizveda no Igaunijas uz PSRS, kur nometināja Ufas pilsētā. Pēc Vācijas uzbrukuma PSRS 1941. gada 26. jūnijā viņu kopā ar dēlu apcietināja un ieslodzīja Maskavas Butirku cietumā, vedeklu Helgi-Alisi nometināja Gulaga nometnē Sibīrijā. Viņa mazbērni Enns (1936–1944) un Matti (1933) tika nosūtīti uz bērnu namu.
Cietumā Petss sarakstīja trīs vēstules, kuras vēlāk nokļuva Rietumos. Pirmajā vēstulē viņš apsūdzēja PSRS Igaunijas aneksijā, otrajā aicināja tautiešus pretoties padomju okupācijai, bet trešā vēstulē viņš izklāstīja savu dzīvi cietumā. 1943. gada 24. martā Petsu ievietoja Kazaņas, vēlāk Čistopoles psihiatriskajā slimnīcā. Tikai 1952. gada 29. aprīlī viņu notiesāja par kontrrevolucionāru sabotāžu un pretpadomju propagandu un aģitāciju, piespriežot 25 gadus ieslodzījumā. Pēc Staļina nāves Petsu nosūtīja uz psihiatrisko slimnīcu Jēmelajas ciemā netālu no Vīlandes, kur viņš atradās no 1954. gada 18. līdz 29. decembrim. Tā kā vietējie iedzīvotāji bijušo prezidentu atpazina, viņu pārsūtīja uz Buraševas psihiatrisko slimnīcu, kur viņš mira 1956. gada 18. janvārī. 1990. gadā viņa mirstīgās atliekas tika pārapbedītas Tallinā.
Adrese: Igaunija, Tahkuranna
