Glūdas baznīca

                                             (Fotografēts 2014. gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                      (Fotografēts 2018.gadā, Līgas Laandsbergas foto)

1848. gadā Glūdā uz Glūdu māju zemes uzceļ lūgšanu namu kā filiāli Dobeles draudzei. Baznīcas celšanā aktīvu dalību ņēmis Dobeles mācītājs Jūlijs Riechters. Lūgšanu nams celts uz Glūdu māju zemes. 1894. gadā ar Dobeles mācītāja Straumaņa gādību pārbūvē Glūdas baznīcu, izveidojot 200 sēdvietu un piebūvējot torni.

1943.gadā “Baznīcas ziņas” raksta: “Draudze Ir rosīga kā garīgā, tā saimnieciskā ziņā. 1941.gada beigās tā  veica rūpīgus baznīcas remonta darbus, baznīca ar savu mieru un vienkāršo glītumu tagad pievilcīga katram dievlūdzējam.” Bet jau 1944.gadā Glūdas baznīcā tika ierīkots kara hospitālis, kurā par palīgiem ņemti apkārtējo māju iedzīvotāji. Armijas zaldāti uz baznīcas sienām uzkrāsoja padomju atribūtiku - dažādus ordeņus, baznīcas ārsienu greznoja uzraksts "Da zdravstvujet Staļin". Mirušos apglabāja Glūdas kapsētā. Glūdā atradies kara sanitāro lidmašīnu lidlauks. 1950. gadā Glūdas baznīcu izdemolē, tajā ierīko traktoru novietni un minerālmēslu noliktavu. Pēc laikabiedru liecībām - Glūdas baznīcas ērģeļu stabules vēl ilgi mētājušās pa apkārtnes laukiem.
Tāda izdemolēta un brūkoša tā stāv vēl šobaltdien. Interesanti, ka blakus durvīm ir zīmīte, ka tas esot kultūras piemineklis, bet rūpes par to netiek izrādītas nekādas.
Blakus atrodas Glūdas kapi, kuri ir tik pat izpostīti kā pati baznīca, netiek kopti un tajos  atrodas tikai daži kopti kapi.

Adrese: Dobeles novads, Krimūnu pagasts

Lāņu muiža (Lahnhof)

                                            (Fotografēts 2014. gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                                          (Fotografēts 2020.gadā)

                                                                  (Fotografēts 2021.gadā, V.S. foto)
 

Lāņos, agrāk sauktajā Štilfrīdā, 1872.gadā pabeigta Lāņu muiža, kuras īpašnieks līdz pat 1940.gadam ir barons Reinhards fon Fēgezaks. Lāņu muiža bija skaista un kopta, to sauca par medību pili, jo no ārzemēm – Vācijas, Itālijas un Francijas šurp brauca kungi uz medībām. Barons Reinhards fon Fēgezaks mīlēja medības, muižā bieži notika medību balles. Galveno ieeju muižā rotāja briežu galvu skulptūras katrā pusē, bet tieši virs ieejas bija brieža galva - izbāzenis. Muižas – medību pils 22 istabās bija greznas mēbeles un grīdas bija klātas ar paklājiem. Muiža lepojās ar savu skaisto ābeļdārzu, kuru ieskāva akmens žogs, kas no augšas bija apšūts ar kārniņiem. Muižas dārzu un parku kopt brauca dārznieks no Vācijas. Barons, Reinhards fon Fēgezaks, pēc izglītības agronoms, ar augstāko izglītību, nebija lepns, labprāt sarunājās ar apkārtējiem, pamācīja kā labāk apstrādāt zemi. Muižas īpašumā bija 100 hektāru zemes, kuru apstrādāja rentnieki. 1940.gadā Lāņu muižā atvēra skolu, līdz 1995.gadam muižas ēkā atradās skola. Pēc tam Lāņu muiža, ēkas un zeme bija pašvaldības īpašums.  To pārdeva un par jauno īpašnieku kļuva uzņēmējs Ivo Zonne. Diemžēl ēka ir kritiskā stāvoklī, tukša. 2017.gadā to atkal pārdod.

Adrese: Salacgrīvas novads, Salacgrīvas pagasts, Lāņi

Kalnamuiža (grāfa Pālena medību pils, Hofzumberge) Tērvetē

                                             (Fotografēts 2015. gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                    (Fotografēts 2018.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                               (2019.gada foto)

                                                  (Fotografēts 2020.gadā, V.S. foto)

Kalnamuižas ēku ansamblis, kurā ietilpst 18. līdz 19. gadsimta mijā veidota Tērvetes īpašnieka grāfa Pālēna medību pils. Saglabājusies koka dzīvojamā ēka (stipri pārbūvēta), laukakmeņu mūra saimniecības ēkas, arī čuguna lauvu skulptūras pie muižas vārtiem. Interesantākais objekts ansamblī - divstāvu mūra klēts ar plašu pagrabu zem tās. 1924. gadā grāfu Pālēnu īpašumā iekārtoja sanatoriju tuberkulozes slimnieku ārstēšanai. Pašlaik šīs ēkas apdzīvo un apsaimnieko Kurzemes novada rehabilitācijas centra "Tērvete" darbinieki
Pēc Pirmā pasaules kara dzīves apstākļi Latvijā bija tik smagi, ka saslimstība ar tuberkulozi bija ļoti liela. Latvijas Sarkanais Krusts nolēma veidot tuberkulozes sanatoriju. Jau pirms simt gadiem izpētīts, ka Tērvetē ir vismazākais nokrišņu daudzums Latvijā, smilšainā augsne ātri uzsūc lietus ūdeni un gaiss nekļūst mitrs. Tieši tādēļ Tērvetē tika nopirkta grāfa Pālena medību muiža un tajā veidota sanatorija, kurā ārstēties un atgūties 50 tuberkulozes slimniekiem.

Adrese: Tērvetes novads, Tērvetes pagasts

Lestenes muiža (Lesten)

                                          (Fotografēts 2015. gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                                           (Muižas pils senāk)

Lestenes muižas pils celta 19. gadsimta sākumā. Muižas mūra žoga kompleksa vārtos redzams dzelzs kaluma fragments. 1669. gadā Jaunpils īpašnieks Reke pārdevis Lesteni savam svainim poļu pulkvedim Georgam Firksam. Pēc viņa nāves, Lestene pārgāja īpašumā viņa pēcnācējiem. 1920. gadā muižas īpašnieks bija barons Pauls Firkss. 1922. gadā viņš pagasta sabiedrībai atdeva klēti labības krājumu novietošanai. 1934. gadā kungu māju ieguva Latvijas armijas ģenerālis Mārtiņš Hartmanis. Atjaunotās Latvijas Republikas laikā īpašumu atguva ģenerāļa Hartmaņa meita dzejniece Astrīda Ivaska. 20.gadsimta otrā pusē pilī atvēra skolu. 1994. gadā vienā no skolas telpām ielūza pārsedze. Šobrīd privātīpašums, bet netiek apsaimniekota.

Adrese: Tukuma novads, Lestenes pagasts

Emīla Dārziņa vasarnīca Jūrmalā

                                              (Fotografēts 2014. gadā, Līgas Landsbergas foto)

Vasarnīca, kurā vairākas vasaras dzīvojis un strādājis komponists Emīls Dārziņš (1875-1910). 2000. gadā pie vasarnīcas atklāta piemiņas plāksne. 2014. gadā teritorija pamesta, nekopta.

Adrese: Jūrmala, Strauta iela 4