Muižas
nosaukums atrodams tikai 1900.gada un vecākās kartēs. Latvijas laika kartēs
vairs muižas nosaukuma nav un tajā vietā atrodamas mājas Melkaļi, Jauzemji, Vēveri.
(Fotografēts 2017.gadā, Līgas Landsbergas un Raivo Krūss foto) Kurzemes hercogistes laikā 17.
gadsimtā hercogs Jēkabs šeit ierīkoja sev medību muižu. Pastāv uzskats, ka
hercogs no šejienes sūtījis uz Kurzemi slaidās mastu priedes savu kuģu būvei.
Līdz Pirmajam pasaules karam muižā saimniekoja muižnieki Vīndedži. Te sot arī
alus brūvēts un dārznieks Oto Aupe audzējis pat arbūzus. Pāri ceļam atradusies
muižas klēts, kas pēc muižas likvidēšanas pārveidota par skolu. Apkārtnē agrāk bijuši daudz dīķi un pāri upītei
bijis akmens mūra tilts, kura daļa joprojām ir saskatām ceļa caurtekā.
Zemes reformas laikā muižniekiem
zemi atņēma un sadalīja zemniekiem. Pašreiz saglabājusies muižas kalpu –
dzinēju māja, ap 350 gadus veca un tagad atjaunota, bet bijušās pils vietu
iezīmē liels manteļskurstenis. Šo medību muižu hercogs ierīkoja uz sabrukuša
klostera pamatiem, kurš savukārt bija uzbūvēts uz senlatviešu pilskalna. Drupas
atrodas tuvu Gobas dzelzceļa pieturas punktam pie Birzgales - Valles autoceļa. Teritorija ir privātīpašums, bet
saimnieks laipni ielaiž un izrāda teritoriju. Pie vārtiem ir izlikts informatīvs
uzraksts un telefona numurs, pa kuru sazvanīt saimnieku. Mums laimējās, jo pats
rosījās netālu no vārtiem.
Adrese: Ķeguma novads, Birzgales pagasts, Kalna Druvas
1743.gadā
muiža kļuva par mācītāja Johana Heinriha Denfera īpašumu. Bet 1860.gadā te sāka
saimniekot Rekes dzimta. Vispirms Georgs fon der Reke
(Georg von der Recke 1825.-1900.). Viņa dēls Frīdrihs muižā saimniekoja līdz
agrārajai reformai un viņa laikā celta muižas kungu māja. Pēc neatkarīgās Latvijas nodibināšanas Rekes šo īpašumu zaudēja un pēc agrārreformas muižas pilī
atradās Saldus ģimnāzija, šobrīd - Saldus lauksaimniecības tehnikums. Muižas
ansamblis sadalīts divās daļās - reprezentācijas un saimniecības.
Reprezentācijas zonā ir pils un tās apkalpošanai nepieciešamās ēkas - kalpu
māja, klēts, izbraucamo zirgu stallis, dārznieka mājiņa pie dārza un
siltumnīcas. Tālāk, pie brūža, atradās saimnieciskais sektors. Pils celta
1874.gadā neoklasicisma stilā un tajā ir fragmentāri saglabājusies interjeru
apdare. Pie Kalnamuižas pils atrodas 19.gadsimtā stādīts ainavu parks,
kuram cauri tek Cieceres upe, veidojot romantisku saliņu un dīķi. Dīķī savulaik
noslīcinājusies kalpone Trīne bailēs no lielmātes un lielkunga. Turpat
nepiepildītas mīlestības dēļ pašnāvībā devušies barona meita Joanna un kalēja dēls
Kārlis. Dīķis atrodas ap 300 m augšpus tiltiņa, bet 100 m lejpus tiltiņa
atrodas Joannas kaps un kapakmens ar uzrakstu “Mīlestība, tā dzīvo vēl pēc
manis.”