Lielvircavas muiža (Groß-Würzau)

                                             (Fotografēts 2014. gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                             (Fotografēts 2018.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                       (Fotografēts 2020.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                                              (Muižas pils senāk)

Vircavas upes kreisajā krastā atrodas bijusī Lielvircavas muižas pils. To būvējis barons Dionisijs fon Klopmans 1803.-1808.g., tai pašā laikā uzbūvēta arī muižas klēts. Pils būvēta vecās pils vietā, kurai pirmais stāvs bijis no mūra, bet otrais brūni krāsotu baļķu. 1820.g. Lielvircavas muižu izūtrupēja, līdz ar to baronu Klopmanu ģimene uz visiem laikiem atstāja Lielvircavu. Muižu nopirka Dītrihs fon Grothuss un atdāvināja to meitai Adelheidei, kura apprecējās ar baronu Vilhelmu fon Hānu. Viņu dēls Eduards Hāns muižu vēlāk pārdeva savam brālim Ričardam. Viņš atdeva muižu savai meitai Elizabetei. Vēlāk muižu mantoja viņas krustdēls Reimars fon Hāns, kas krita 1919.g. kaujās pret lielniekiem landesvēra armijas rindās. Pēc viņa nāves muižu mantoja māsa Hildegarde, kas bija muižas īpašniece līdz pat agrārajai reformai 1920.gadā. Kopš 1924.g. muižas ēkā atrodas skola. 2014.gada 15. janvārī svinīgā atmosfērā tika atklātas rekonstruētās Lielvircavas muižas telpas.
Muižas telpu rekonstrukcija veikta Klimata pārmaiņu finansēšanas instrumenta projekta ietvaros.

Muižā šobrīd atrodas Vircavas vidusskolas Lielvircavas filiāles virtuve, ēdamzāle un aktu zāle.
Skolai uzbūvēta arī piebūve.

Adrese:  Jelgavas novads, Platones pagasts, Lielvircava

Bukaišu muiža (Fockenhof)

                                         

                                         (Fotografēts 2015.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Pirmo reizi vēstures avotos Bukaiši minēti 1605. gadā. 1795.­gadā Krievijas ķeizariene Katrīna II atdāvina Bukaišu un Mežmuižas mui­žas ar pie­guļošajām zemēm Oto fon Hovenam. 19.gadsimta sākumā Bukaiši nonāca firstu Līvenu īpašumā, kuri izbūvēja plašu mui­­žas cen­tru ar dīķiem un ap­stā­dī­ju­miem. Bukaišu muiža celta Tjūdoru  neogotikas stila atturīgā, mazāk teatrālā traktējumā laikā no 1856.gada līdz 1860.gadam. Tās arhitekts ir Ā. Vinbergs, būvuzņēmējs Johans Eberhards Kleins. Tika uz­cel­ta lepna muižas pils, ku­ru 1905.gada nemieru laikā nodedzināja. Ķieģeļus no firsta pils drupām apkārtējie zemnieki vē­lāk izmantoja savu māju celtniecībai. Rei­zē ar pils celtniecību tika iežogota teritorija meža zvē­ru audzēšanai, to no­sau­ca par Iršu dārzu. Blakus tam tika celta medību pils - "Mežvidi", kura bija sa­gla­bā­ju­sies līdz mūsdienām. Ap 2000. gadu to nopostīja ugunsgrēks un nu ir palikušas tikai gruvešu kaudzes. Kara laikā, kad pagasta skolas mājai sašāva sienu, tajā gan­drīz gadu notika mācības. Firsts Līvens izveidoja arī trīs mākslīgus ezerus, no ku­riem daļēji sa­glabājies viens pie muižas pārvaldnieka mājas  ,,Lidoņiem’’.  Firsta izveidotās trīs pus­mui­žās tagad iz­vei­do­jušies maz­cie­mi – Kārklumuiža, Rociņas un Medne.

Pagastā skola pastāv no 1847.gada. Bukaišos bija ne tikai pazīstama pagastskola, bet arī doktorāts, kuru 1736.gadā di­bināja ārsts un publicists Fridrichs Friče. No 1816.gada līdz 1830.gadam Bu­kai­šos strādāja ārsts, komponists un dzejnieks Kārlis Bursi (1791. – 1870.), iz­bē­gu­šā franču hugenota pēctecis, kurš sarakstījis atmiņu krājumu par Ludvigu van Bēthovenu, ar kuru jaunībā draudzējies. Ar Bukaišiem un vietējo skolu saistītas arī daudzu citu ievērojamu cilvēku dzīves.

Muižas lai­kos Bukaišu novada teritorija bijusi 8947 desetīnas, no kurām 4333 desetīnas bi­ju­šas muižas zeme (meži 1856 desetīnas), bet 4614 desetīnas zemnieku zemes (me­ži 259 desetīnas). Pavisam bijušas 79 zemnieku mājas. Meži, galvenokārt la­pu­ koku, ievērojamākā daļa no tiem pārvērsta par Bukaišu muižas Iršu dārzu.
Mūsdienās ir saglabājušās dažas ēkas - pils vešūzis ar zem tā atrodošos vīna pagrabu, staļļi, kas pēc pirmā pasaules kara tika izveidoti par nespējnieku mītnes vietu, bet mūsdienās ir pārvērsti par dzīvojamo māju. No pils ir saglabājušās tās pamatu kontūras un dzeramā ūdens aka, kura bija izveidota pils iekšienē. Visa teritorija tajos laikos bija meliorēta un dažās vietās ir atrodamas to laiku drenāžas caurules.

Šeit dzimis arhitekts un būvinženieris Kristaps Morbergs (1844. – 1928.). Vi­ņa dzimtās mājas ir ,,Lielstrikaiši’’. Izglītība iegūta pašmācības ceļā.

Rakstnieks Roberts Sēlis (1884.- 1973.) dzimis ,,Mašmelēs’’ kalpu ģi­me­nē. Divus gadus mācījies pagastskolā, apguvis galdnieka arodu, literatūrā bijis auto­didakts. Viņa darbos ir konkrēti fakti par Bukaišu pagasta vēsturi.

Slavenais latviešu konstruktors, lidotājs un žurnālists Herberts Cukurs (1900. – 1965.) pēc li­dojuma uz Gambiju (1933.gadā) 1935.gadā saņem Bukaišu pagasta ,,Li­do­ņus’’. Šī ēka ar ne­lielu zemes platību tika piešķirta vi­ņam kā balva. Tagad tajā  dar­bojas Bu­kai­šu pagasta padome.

Adrese: Tērvetes novads, Bukaiši