Bukaišu muiža (Fockenhof)

                                         

                                         (Fotografēts 2015.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Pirmo reizi vēstures avotos Bukaiši minēti 1605. gadā. 1795.­gadā Krievijas ķeizariene Katrīna II atdāvina Bukaišu un Mežmuižas mui­žas ar pie­guļošajām zemēm Oto fon Hovenam. 19.gadsimta sākumā Bukaiši nonāca firstu Līvenu īpašumā, kuri izbūvēja plašu mui­­žas cen­tru ar dīķiem un ap­stā­dī­ju­miem. Bukaišu muiža celta Tjūdoru  neogotikas stila atturīgā, mazāk teatrālā traktējumā laikā no 1856.gada līdz 1860.gadam. Tās arhitekts ir Ā. Vinbergs, būvuzņēmējs Johans Eberhards Kleins. Tika uz­cel­ta lepna muižas pils, ku­ru 1905.gada nemieru laikā nodedzināja. Ķieģeļus no firsta pils drupām apkārtējie zemnieki vē­lāk izmantoja savu māju celtniecībai. Rei­zē ar pils celtniecību tika iežogota teritorija meža zvē­ru audzēšanai, to no­sau­ca par Iršu dārzu. Blakus tam tika celta medību pils - "Mežvidi", kura bija sa­gla­bā­ju­sies līdz mūsdienām. Ap 2000. gadu to nopostīja ugunsgrēks un nu ir palikušas tikai gruvešu kaudzes. Kara laikā, kad pagasta skolas mājai sašāva sienu, tajā gan­drīz gadu notika mācības. Firsts Līvens izveidoja arī trīs mākslīgus ezerus, no ku­riem daļēji sa­glabājies viens pie muižas pārvaldnieka mājas  ,,Lidoņiem’’.  Firsta izveidotās trīs pus­mui­žās tagad iz­vei­do­jušies maz­cie­mi – Kārklumuiža, Rociņas un Medne.

Pagastā skola pastāv no 1847.gada. Bukaišos bija ne tikai pazīstama pagastskola, bet arī doktorāts, kuru 1736.gadā di­bināja ārsts un publicists Fridrichs Friče. No 1816.gada līdz 1830.gadam Bu­kai­šos strādāja ārsts, komponists un dzejnieks Kārlis Bursi (1791. – 1870.), iz­bē­gu­šā franču hugenota pēctecis, kurš sarakstījis atmiņu krājumu par Ludvigu van Bēthovenu, ar kuru jaunībā draudzējies. Ar Bukaišiem un vietējo skolu saistītas arī daudzu citu ievērojamu cilvēku dzīves.

Muižas lai­kos Bukaišu novada teritorija bijusi 8947 desetīnas, no kurām 4333 desetīnas bi­ju­šas muižas zeme (meži 1856 desetīnas), bet 4614 desetīnas zemnieku zemes (me­ži 259 desetīnas). Pavisam bijušas 79 zemnieku mājas. Meži, galvenokārt la­pu­ koku, ievērojamākā daļa no tiem pārvērsta par Bukaišu muižas Iršu dārzu.
Mūsdienās ir saglabājušās dažas ēkas - pils vešūzis ar zem tā atrodošos vīna pagrabu, staļļi, kas pēc pirmā pasaules kara tika izveidoti par nespējnieku mītnes vietu, bet mūsdienās ir pārvērsti par dzīvojamo māju. No pils ir saglabājušās tās pamatu kontūras un dzeramā ūdens aka, kura bija izveidota pils iekšienē. Visa teritorija tajos laikos bija meliorēta un dažās vietās ir atrodamas to laiku drenāžas caurules.

Šeit dzimis arhitekts un būvinženieris Kristaps Morbergs (1844. – 1928.). Vi­ņa dzimtās mājas ir ,,Lielstrikaiši’’. Izglītība iegūta pašmācības ceļā.

Rakstnieks Roberts Sēlis (1884.- 1973.) dzimis ,,Mašmelēs’’ kalpu ģi­me­nē. Divus gadus mācījies pagastskolā, apguvis galdnieka arodu, literatūrā bijis auto­didakts. Viņa darbos ir konkrēti fakti par Bukaišu pagasta vēsturi.

Slavenais latviešu konstruktors, lidotājs un žurnālists Herberts Cukurs (1900. – 1965.) pēc li­dojuma uz Gambiju (1933.gadā) 1935.gadā saņem Bukaišu pagasta ,,Li­do­ņus’’. Šī ēka ar ne­lielu zemes platību tika piešķirta vi­ņam kā balva. Tagad tajā  dar­bojas Bu­kai­šu pagasta padome.

Adrese: Tērvetes novads, Bukaiši