26.07.25

Liepājas alus darītava “Ramsay&Co”

 



                                                           (Fotografēts 2025.gadā, V.S. foto)

 

1877. gadā britu inženieris Roberts Remzijs izveidoja alus darītavu "Ramsay & Co". Darītavas ēku projektējis Pauls Makss Berči. Bijusī fabrikas teritorija atrodas Aldaru un Kroņu ielas krustojumā. 2025.gadā visas ēkas nojauktas, saglabājusies tikai viena ēka – Kroņa ielā 9. 2024.gadā lapā liepajniekiem.lv rakstīts, ka fabrikas ēkas nojauktas, jo tajā vietā būvēšot sporta halli tenisam un volejbolam.

 

Adrese: Liepāja, Kroņu iela 9 (koordinātes - 56.514914, 21.011804)

 

Liepāja, Karostas ūdenstornis

 

                                                                    (1920.gada foto)

                                                          (Fotografēts 2023.gadā, V.S. foto)

                                                                          (Fotografēts 2025.gadā, V.S. foto)
 

 

Liepājas Karostas ūdenstorņa apbūves komplekss celts laika periodā no 1903. līdz 1905. gadam, lai apgādātu ar dzeramo ūdeni visu Karostas teritoriju, kas veidojās kā neatkarīga un slēgta pilsētas daļa. Tā augstums ir 37 metri. Projekta autors nav zināms. Viena no versijām vēsta, ka tas varētu būt Sanktpēterburgas arhitekts Stefans Gaļenzovskis, kurš projektējis arī Virsnieku saieta namu. Taču netiek izslēgta iespēja, ka Karostas ūdenstorņa projekta autors varētu būt arī slavenais arhitekts Pauls Makss Berči. Par to liek domāt sarkanie ķieģeļi, kas izmantoti ūdenstorņa celtniecībā.

ūdenstornis, kā jau stratēģiski svarīga būve, pie dažādām varām bijis militāristu pārraudzībā. Proti, līdz 1920.gadam ūdenstornis piederēja Krievijas Kara ministrijai, bet no 1925.gada līdz 1940.gadam Latvijas Republikas Kara ministrijai. Pēc Otrā pasaules kara torni pārņēma PSRS Aizsardzības ministrija.

Ūdenstorņa darbību nodrošināja tvaika spēka iekārta ar diviem ogļu katliem, no kuriem viens tika turēts rezervē. Transmisija darbināja četrus sūkņus, no kuriem divi bija rezervē. Četri dziļurbumi nodrošināja ūdens piekļuvi sūkņiem, kas to uzsūknēja torņa piektajā stāvā esošajā rezervuārā.

Kopš 1989. gada torni ūdens ieguvei vairs neizmanto. 2018.gadā tornis atvērts ekskursantiem, tajā iekārtotas arī mākslinieku darbnīcas, bet esot iecere tur izveidot Liepājas ūdenssaimniecības muzeju.

 

Adrese: Liepāja, Ģenerāļa Baloža iela 29

 

 

08.07.25

Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle

                                                                    (1910.gada foto)




                                                                         (Fotografēts 2025.gadā, V.S. foto)

 

Katedrāles pamatakmens likts 1742. gadā, bet tā iesvētīta 1758. gadā. Celtniecība pilnībā pabeigta tikai 1866. gadā, kad atbilstoši sākotnējam projektam tās tornim uzbūvēti vēl divi stāvi. Katedrāles projekta autors ir mūrniekmeistars Johans Kristofs Dorns no Kēnigsbergas, bet būvdarbus vadīja Dorna palīgs Johans Mihaels Frēlihs. 2020. gada pavasarī pabeigta baznīcas ēkas fasādes rekonstrukcija.

Dievnama ārējā arhitektūra veidota vēlīnā baroka stilā ar klasicisma iezīmēm. Savukārt katedrāles interjeru raksturo rokoko stila greznība un krāšņums. Baznīcā saglabājusies grezna loža, kas bija paredzēta Kurzemes hercogiem.

Baznīcas unikālākā vērtība ir pasaulē lielākās nepārbūvētās mehāniskās ērģeles. Tās būvējis viens no tā laika Eiropas izcilākajiem meistariem Heinrihs Andreass Konciuss. Ērģelēm ir 131 reģistrs, 4 manuāļi un vairāk nekā 7000 stabuļu.

Katedrāle ir bijusi lieciniece svarīgam Somijas valsts neatkarības notikumam. Par to liecina šeit uzstādītā piemiņas plāksne somu jēgeriem, kas, dienējot Vācijas impērijas sastāvā, 1918. gadā šeit zvērēja uzticību savai nesen nodibinātajai valstij.

 

Adrese: Liepāja,  Lielā iela 9