(Fotografēts 2023.gadā, V.S. foto)
Liepājas Karostas ūdenstorņa apbūves komplekss celts laika periodā no 1903. līdz 1905. gadam, lai apgādātu ar dzeramo ūdeni visu Karostas teritoriju, kas veidojās kā neatkarīga un slēgta pilsētas daļa. Tā augstums ir 37 metri. Projekta autors nav zināms. Viena no versijām vēsta, ka tas varētu būt Sanktpēterburgas arhitekts Stefans Gaļenzovskis, kurš projektējis arī Virsnieku saieta namu. Taču netiek izslēgta iespēja, ka Karostas ūdenstorņa projekta autors varētu būt arī slavenais arhitekts Pauls Makss Berči. Par to liek domāt sarkanie ķieģeļi, kas izmantoti ūdenstorņa celtniecībā.
ūdenstornis, kā jau stratēģiski svarīga būve, pie dažādām varām bijis militāristu pārraudzībā. Proti, līdz 1920.gadam ūdenstornis piederēja Krievijas Kara ministrijai, bet no 1925.gada līdz 1940.gadam Latvijas Republikas Kara ministrijai. Pēc Otrā pasaules kara torni pārņēma PSRS Aizsardzības ministrija.
Ūdenstorņa darbību nodrošināja tvaika spēka iekārta ar diviem ogļu katliem, no kuriem viens tika turēts rezervē. Transmisija darbināja četrus sūkņus, no kuriem divi bija rezervē. Četri dziļurbumi nodrošināja ūdens piekļuvi sūkņiem, kas to uzsūknēja torņa piektajā stāvā esošajā rezervuārā.
Kopš 1989. gada torni ūdens ieguvei vairs neizmanto. 2018.gadā tornis atvērts ekskursantiem, tajā iekārtotas arī mākslinieku darbnīcas, bet esot iecere tur izveidot Liepājas ūdenssaimniecības muzeju.
Adrese: Liepāja, Ģenerāļa Baloža iela 29
