Jelgava, Pils teātris

 

                                                               (1920. - 1930. gadu foto)

                                       (Vieta, kur atradās Pils teātris, fotografēts 2025.gadā, Līgas Landsbergas foto)

 

Pils teātra ēku sāka celt 1913.gada 31.augustā pēc Paula Eples projekta. Tajā bija 1000 skatītāju vietas (salīdzināšanai – Nacionālā teātrī ir 850).

Pagājušā gadsimta 20. – 30. gados kino Jelgavā varēja noskatīties vairākos kinoteātros, piemēram, «Apollo», «Gaisma», «Kristāls», «Kazino», «Modern», tomēr tie nevarēja sacensties ar vērienīgo «Pils teātri». Diemžēl šī grandiozā kinoteātra mūžs nebija ilgs – jau 1940.gada februārī ēku piešķīra Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijai (vēlāk -  Latvijas Lauksaimniecības universitātes) un tajā iekārtoja sporta namu. Otrā pasaules kara laikā ēka tika nopostīta, jo atradās tuvu stratēģiski svarīgajiem tiltiem. Lai gan pēc kara daudzas apkārt esošās ēkas, piemēram, Studentu klubu, viesnīcu, pili, atjaunoja, «Pils teātri» šāds liktenis nepiemeklēja. Šo ēku nolīdzināja līdz ar zemi un iztaisnoja ceļu pāri Pils salai.

Mūsdienās teātra ēkas vietā ir mašīnu stāvlaukums un dekoratīva vāze, kura saglabājusies no teātra laikiem.

 

Adrese: Jelgava, Pilssalas iela 1

 

Gulbenes dzelzceļa stacija

 

                                                                 (1936.gada foto)

                                                                        (Fotografēts 2025.gadā, V.S. foto)

 

Arhitektoniski nozīmīgākā ēka dzelzceļa mezglā ir 1926.gadā pēc pazīstamā arhitekta, profesora Pētera Federa projekta uzbūvētā Gulbenes dzelzceļa stacijas pasažieru ēka. Uzskatāma par vienu no tā laika lielākajām un modernākajām stacijas ēkām Latvijā. Otrā pasaules kara laikā staciju nopostīja. Pēc kara dažu gadu laikā stacijas ēku atjaunoja un saveda kārtībā sliežu ceļus, depo un citas celtnes. Stacijas ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

Agrāk Gulbene bija nozīmīga mezgla stacija, bet mūsdienās, pēc līniju Ieriķi–Gulbene un Gulbene–Abrene (Pitalova) slēgšanas, tās nozīme ir neliela. Gulbenē pastāv mazintensīva kravas satiksme, bet pasažieru vilciens no Rīgas kursē tikai brīvdienās.

1926.gada 28.decembra “Latvijas dzelzceļnieku vēstnesis” raksta: “11. decembrī notika jaunceltās Vecgulbenes stacijas ēkas atklāšana. Jaunā stacijas ēka celta pēc profesora Federa projekta, 2 stāvos un to iesāka būvēt 1925. gadā. Apakšējā stāvā telpas paredzētas pasažieriem, bufetei un ekspluatacijas kantorim; otrā stāvā domāts novietot ceļu iecirkņa kontori. materiālu kantori, mašīnu iecirkņa kantori, dzelzceļa policiju u. t. t. Ēkā ierīkota centrālā tvaika apsildīšana. Pavisam būve izmaksājusi 255.000 ls.
Uz stacijas iesvētīšanu ieradās satiksmes ministrs Aronietis, tieslietu ministrs Bite, dzelzceļu galvenais direktors Rode, tehniskais direktors Timuška un daudzi citi. leradušies arī viesi no tālākas apkārtnes un daudz apkārtējo iedzīvotāju. Viesus stacijā sagaida ziediem, stacijas nams greznots zaļumiem”.

 

Adrese: Gulbene, Dzelzceļa iela 8

 

Saikavas muiža (Friedrichswald)

 

                                                (Fotografēts 2023.gadā, Līgas Landsbergas foto)

 

Muižas kungu mājā bijusi iekārtota Lejasskola. Tagad tā drupu stāvoklī iegusi džungļos, kas agrāk bijis parks.

1950.gadā “Madonas arājs” raksta: “Pagājušajā gadā Saikavas Lejasskolā 4 klasēs mācījās 68 skolēni, bet šogad to skaits pieaugs līdz 120, sakarā ar 7 klašu atvēršanu. Skolas paplašināšanai ciema izpildkomiteja piešķīrusi vēl vienu ēku “Rūķīšos”.
- Kā tad esiet sagatavojušies jaunajam mācību gadam? -jautājam direktoram b. Brīvkalnam.
- Vēl jau nav nekas darīts, bet gan jau sagatavosimies, - viņš pašapmierināti  atbild. - Mums jau ar celtniecības kantori par remontiem līgums noslēgts.

Skolai vajadzīgi lielāki remonti, sevišķi “Rūķīšos”, kur krāsns un durvis sabojājušās, sienas un griesti nokvēpuši. Tas pats ir ar inventāru. Liela daļa solu sabojāti, mētājas ar atlauztām atzveltnēm un kājām. Tie visi jālabo. Bez tam skolēnu pieaugums prasa, lai papildinātu inventāru, bet par to nav padomāts.
Stāvoklis ir kritisks, tas jāatzīst katram. Tāpēc nesaprotama ir skolas direktora b. Brīvkalna bezrūpība un pašapmierinātība. Vai tāpat kā pagājušā gadā viņš atkal domā pieļaut to, ka bērni pulcētos nesakārtotās telpās? Vai par stāvokli savā skolā nederētu nopietnāk padomāt arī bērnu vecākiem un Saikavas ciema izpildkomitejai?”

Mūsdienās visas muižas un skolas ēkas ieaugušas tādā biezoknī, ka droši var pabraukt garām tās nepamanot. Kopta ir tikai viena ēka, kura atrodas pie tautas nama. Bet agrāk muižai bijušas gan dzirnavas, krogi, gan ķieģeļu ceplis.

 

Adrese: Madonas novads, Praulienas pagasts, Vecsaikava (koordinātes - 56.761402, 26.412861 )