26.05.26

Ilūkstes katoļu baznīca

 


                                                        (Fotografēts 2026.gadā, V.S. foto)

 

Pašreizējo mūra baznīcu uzcēla 1806., pēc citiem avotiem 1816. gadā par muižnieces Katrīnes Zībergas līdzekļiem. Tā tika nodota uniātiem. 1856.gadā, pēc citiem avotiem 1861. gadā baznīcu nodeva pareizticīgajiem, bet pēc Pirmā pasaules kara, 1921. gadā ar kanoniķa Franča Trasuna gādību dievnams pārgājis katoļiem un konsekrēts Vissvētākās Jaunavas Marijas vārda godam.

Baznīca ir mūra celtne ar vienu vidēji augstu torni.

 

 Adrese: Augšdaugavas novads, Ilūkste, Vienības laukums 2 

 

Ilūkstes vecticībnieku lūgšanu nams

 

                                                       (Fotografēts 2026.gadā, V.S. foto)

 

Lūgšanu nams ierīkots 1990-os gados, iegādājoties nepabeigtu jaunbūvi. Iesvētīts 1999. gadā.

Pārlasot agrāko laiku preses izdevumus, var uzzināt, ka Ilūkstes vecticībnieki  1940.gadā ir lēmuši par sava lūgšanu nama celtniecību. Iespējams, ka karš šo ieceri izjauca.

 

Adrese: Augšdaugavas novads. Ilūkste, Strēlnieku iela 47a 

Ilūkstes pareizticīgo baznīca un klosteris

 



                                                         (Fotografēts 2026.gadā, V.S. foto)

  

Sieviešu klosteris Ilūkstē dibināts 1881. gadā. Tajā bija arī patversme – skola garīdznieku bērniem bāreņiem. Ilūkstes klostera baznīcā bija arī neliela draudze – 152 cilvēki. Pēc Pirmā pasaules kara no 12 klostera ēkām palika tikai viena nama pirmais stāvs. Ar klostera priekšnieces Jevgeņijas pūlēm ēkā veica kapitālo remontu un tajā atrada vietu pēc kara atjaunotais klosteris. Nelielajā ēkā dzīvoja mūķenes, tur atradās arī klostera baznīca, ko iesvētīja 1927. gada 22. jūnijā Dievmātes Piedzimšanas godam.

Miera laikos Ilūkstē bija trīs pareizticīgo baznīcas: vienticībnieku Kristus Pretimņemšanas baznīca, kas vēlāk tika sagrauta, un divas klostera baznīcas: viena apkurināma, ko vēlāk, ierīkojot sieviešu klosteri, pārbūvēja skolas vajadzībām, un otra – neapkurināma mūra baznīca, celta 1806. gadā.

Padomju okupācijas gados Ilūkstes klosteris tika slēgts, telpām piebūvēja otro un trešo stāvu, bet baznīcu sāka nojaukt. Klosteris atkal atdzimis 2001. gadā.

 

Adrese: Augšdaugavas novads, Ilūkste, Raiņa iela 2a

25.05.26

Vinterkalna muiža (Vintera muiža, Winterhof) Cēsīs

 

                                                         (Fotografēts 2026.gadā, V.S. foto)

 

Cēsīs, kur mūsdienās ir Ziemeļu iela, reiz atradās Vinterkalna jeb Vintera muižiņa. Jau kopš 18. gadsimta vidus muižiņa piederēja Cēsu pilsētas patrimoniālā apgabala īpašumam – Ruckas muižai.

Muižas nosaukums, visticamāk, saistāms ar Vinteru dzimtu, kas Cēsu vēsturē ieņēma ievērojamu vietu. Tie nebija vienkārši pilsoņi, bet gan pilsētas pārvaldnieki un ietekmīgi vīri. 1651. gadā Georgs Vinters kalpoja kā Cēsu birģermeistars, Johans Frīdrihs Vinters 1714. gadā bija pilsētas rātes padomnieks, bet vēlāk, līdz pat savai nāvei 1727. gadā – Cēsu birģermeistars. 1730. gadā stafeti pārņēma Bernhards Vinters, kļūstot par Cēsu rātskungu. Vai šie kungi faktiski bija radinieki vai vienkārši senas dzimtas pārstāvji, vēstures avoti pagaidām klusē.

Saskaņā ar vēsturiskajiem dokumentiem 1768. gada 2. aprīlī muižiņa nonāca majora Mārtiņa Reinholda fon Palmštrauha īpašumā pēc līguma noslēgšanas ar Kārli Benjāmiņu fon Hinkeldeju. Muižas teritorija bija ievērojama – pie Gaujas ceļa vien tai piederēja 11,5 mucas vietas zemes. Interesanti, ka 1771. gadā Vintermuižiņa jau tika izrentēta kādam Pēterim Vogtam, kas liecina par tā laika aktīvo īpašumu apriti.
19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā muižas teritorija bija patiesi iespaidīga – tā aptvēra zemes starp mūsdienu Upeņu, Aveņu, Zemeņu un Pētera ielām, ar otru atzaru starp Cīrulīšu, Pētera un Avotu ielām. Muižas centrālā daļa atradās šodienas Ziemeļu ielas sākumā, kur joprojām kā vēstures liecinieki stāv seni saimniecības ēku mūri.

Pēc 1920. gada Agrārreformas muižas zeme tika sadalīta sīkākos gabalos, bet caur muižas galvenās ēkas teritoriju tika pagarināts ceļš, izveidojot tagadējo Ziemeļu ielu. Mūsdienās galvenā muižas ēka ir kļuvusi par privātīpašumu, bet tās vēsturiskā nozīme joprojām dzīvo novada toponīmikā – gan Vinterala, gan Vintergravas nosaukums cēlies tieši no šīs muižas vārda.

 

Adrese: Cēsis, Ziemeļu iela 4 

 

Jelgava, korporācijas Ventonia filistru biedrības ēka

 

                                                 (Fotografēts 2026.gadā, Līgas Landsbergas foto)

 

 Ventonia ir studentu korporācija, kas ir astotā vecākā latviešu studentu korporācija un viena no četrām Tartu dibinātajām latviešu studentu korporācijām Latvijā. Oficiāli par Ventonia dibināšanas datumu ir noteikts 1917. gada 21. novembris Tērbatā.

Pēc apvienošanās ar Jumeriju, Ventonia pieņēma krāsas: zils-balts-zaļš un piešķīra krāsām šādas nozīmes:

Zils - Draugs ar draugu, lai cieši kopā turas!

Balts - Mūsu Gods!

Zaļš - Mēs ejam ceļu uz cēlo un skaisto, ticam tam!

2017. gada maijā Ventonia bija ap 150 aktīvu biedru. Konventa dzīvoklis atrodas Filozofu ielā 9 Jelgavā. Korporācija galvenokārt vieno Latvijas Lauksaimniecības universitātes studentus.

 

Adrese: Jelgava, Filozofu iela 9 

24.05.26

Cēsu ūdenstornis

 

                                                          (Fotografēts 2026.gadā, V.S. foto)

 

1938.gada februārī “Cēsu vēstis” raksta: “Jaunbūvēm šogad izdos 36.700 ls, jo Cēsīs uzsāks ūdenstorņa būvdarbus un paplašinās tagadējo ūdensvada un elektrības tīklu”.

2018.gadā ar jaunu spozmi atklāts Cēsu ūdenstornis Uzvaras bulvārī 5. Tas ticis pie lielas rotas - melnbalta pilsētas ģērboņa attēlojuma.

 

Adrese: Cēsis, Uzvaras bulvāris 5