Cēsīs, kur mūsdienās ir Ziemeļu iela, reiz atradās Vinterkalna jeb Vintera muižiņa. Jau kopš 18. gadsimta vidus muižiņa piederēja Cēsu pilsētas patrimoniālā apgabala īpašumam – Ruckas muižai.
Muižas nosaukums, visticamāk, saistāms ar Vinteru dzimtu, kas Cēsu vēsturē ieņēma ievērojamu vietu. Tie nebija vienkārši pilsoņi, bet gan pilsētas pārvaldnieki un ietekmīgi vīri. 1651. gadā Georgs Vinters kalpoja kā Cēsu birģermeistars, Johans Frīdrihs Vinters 1714. gadā bija pilsētas rātes padomnieks, bet vēlāk, līdz pat savai nāvei 1727. gadā – Cēsu birģermeistars. 1730. gadā stafeti pārņēma Bernhards Vinters, kļūstot par Cēsu rātskungu. Vai šie kungi faktiski bija radinieki vai vienkārši senas dzimtas pārstāvji, vēstures avoti pagaidām klusē.
Saskaņā ar vēsturiskajiem dokumentiem 1768.
gada 2. aprīlī muižiņa nonāca majora Mārtiņa Reinholda fon Palmštrauha īpašumā
pēc līguma noslēgšanas ar Kārli Benjāmiņu fon Hinkeldeju. Muižas teritorija
bija ievērojama – pie Gaujas ceļa vien tai piederēja 11,5 mucas vietas zemes.
Interesanti, ka 1771. gadā Vintermuižiņa jau tika izrentēta kādam Pēterim
Vogtam, kas liecina par tā laika aktīvo īpašumu apriti.
19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā muižas teritorija bija patiesi
iespaidīga – tā aptvēra zemes starp mūsdienu Upeņu, Aveņu, Zemeņu un Pētera
ielām, ar otru atzaru starp Cīrulīšu, Pētera un Avotu ielām. Muižas centrālā
daļa atradās šodienas Ziemeļu ielas sākumā, kur joprojām kā vēstures liecinieki
stāv seni saimniecības ēku mūri.
Pēc 1920. gada Agrārreformas muižas zeme tika sadalīta sīkākos gabalos, bet caur muižas galvenās ēkas teritoriju tika pagarināts ceļš, izveidojot tagadējo Ziemeļu ielu. Mūsdienās galvenā muižas ēka ir kļuvusi par privātīpašumu, bet tās vēsturiskā nozīme joprojām dzīvo novada toponīmikā – gan Vinterala, gan Vintergravas nosaukums cēlies tieši no šīs muižas vārda.
Adrese: Cēsis, Ziemeļu iela 4
