Imulas tilts Gaiķu pagastā

 

                                                (Fotografēts 2025.gadā, Līgas Landsbergas foto)

 

Akmens tilts, apmēram 5 m plats un 10 m garš, būvēts bijušās Lielsatiķu muižas pastāvēšanas laikā 19.gadsimta otrajā pusē.

 

Adrese: Saldus novads, Gaiķu pagasts (koordinātes - 56.820190, 22.525646 )

 

 

 

Rīga, Anglikāņu baznīca

                                                          (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

 

Sv. Pestītāja anglikāņu baznīca celta no 1857. -1859. gadam pēc arhitekta Johana Daniela Felsko projekta bijušo Paula bastionu vietā. Baznīca bija paredzēta angļu tirgotāju vajadzībām, kuri līdz tam savus dievkalpojumus noturēja Reformātu baznīcā. Pēc 1891. gada tautas skaitīšanas datiem, Rīgā bija 180 anglikāņi. 1938. gadā starp Latvijas evaņģēliski luterisko baznīcu un Anglijas baznīcu tika noslēgts konkordāts. Viens no baznīcas dibinātājiem bija Džordžs Armitsteds, kurš bija ieradies Rīgā kā linu tirgotājs un kura dēls, arī Džordžs Armitsteds, vēlāk kļuva par Rīgas galvu. Armitstedu ģimene baznīcai dāvināja daļu no baznīcas iekārtas priekšmetiem.

Anglikāņu baznīca celta neogotikas formās no sarkaniem ķieģeļiem. Baznīcas vienjoma zāli sedz apmestas koka konstrukcijas. Altāra telpa sadalīta divās daļās ar asimetriski novietotu kolonnu. Interjera iekārtojumā izmantoti koka paneļi. Baznīca ir daļēji restaurēta un kopš 1972. gada tur atradies Rīgas Politehniskā institūta studentu klubs. 1992. gadā ASV luterāņu mācītājs Ardens Haugs izveidoja anglikāņu draudzi, kas formāli bija pakļauta Latvijas evaņģēliski luteriskajai baznīcai. 1995. gadā par draudzes mācītāju kļuva Juris Cālītis. Viņa vadībā draudze 1998. gadā pievienojās Anglikāņu Baznīcas Eiropas–Gibraltāra diecēzei.

 

Adrese: Rīga, Anglikāņu iela 2

 
 

Īvandes luterāņu baznīca

 

                                                        (Fotografēts 2025.gadā, V.S. foto)

 

Īvandes baznīca celta 1815. gadā Īvandes muižas tuvumā, ezera krastā, bet iesvētīta 1816. gada 12. novembrī. Līdz Pirmajam pasaules karam baznīcā darbojās gan vācu, gan latviešu draudze. 1936. gadā baznīcai uzlikts cinkota skārda jumts, ēka sakārtota, salabots altāris, kancele un soli. Kancele un altāris veidoti klasicisma stilā. Īvandes draudze pastāvējusi nepārtraukti arī padomju okupācijas gados, kas ir pašu īvandnieku nopelns.



Adrese: Kuldīgas novads, Īvandes pagasts (koordinātes - 56.991145, 21.766036 )

 

Ēdoles baznīca

 

                                                            (20.gadsimta sākuma foto)

                                                                           (Fotografēts 2025.gadā, V.S. foto)

 

Baznīca gotiskā stilā celta 1648. gadā. Leģenda vēsta, ka reliģisko nesaskaņu dēļ 1623. gadā Ēdoles muižas īpašnieku Verneru Bēru nogalināja paša dēls FIlips. Baznīcu, lai izpirktu grēkus, esot cēlis Vernera Bēra otrs dēls Johans Dītrihs. Šī iemesla dēļ baznīca viduslaiku dokumentos tiek saukta par grēku nožēlas baznīcu. Kokgriezumus darinājis Ventspils kokgriezējs Nikolass Sefrenss. Baznīcas ērģeles ir vienas no vecākajām Latvijā, daļu no tām 1786. gadā radījis prūšu izcelsmes Tukuma meistars Kristofs Vilhelms Braveleits. Bet pirmās ērģeles baznīcai uzbūvējis 1769. gadā Kuldīgas meistars Frēlihs. Uzmanību un cieņu Ēdoles ērģeles baudījušas arī vēlāk - 1840. un 1852. gadā tās remontējis un atjaunojis Liepājas ērģeļbūvētājs Kārli Hermanis, bet 1902. gadā tām divus jaunus reģistrus piebūvējis viņa dēls Kārlis Aleksandrs Hermanis. Un ne jau bez ērģeļu atbalsta Ēdoles pusē ir veidojušās arī jau agri un spēcīgi sakuplojušās kordziedāšanas tradīcijas.

Baznīcā atrodas piemiņas plāksne karā kritušajiem. Par to rakstīts 1939.gada laikrakstā “Ventas balss”: “Ēdoles baznīcā 13. augustā atklās piemiņas plāksni karā kritušiem draudzes locekļiem. Minētā dienā notiks arī svinīgs dievkalpojums. Piemiņas plāksni atklāt apsolījis Valsts Prezidenta pils komandants plkv. R. Bebris”.

 

Adrese: Kuldīgas novads, Ēdoles pagasts, Ēdole (koordinātes - 57.017083, 21.689582 )