Baznīca gotiskā stilā celta 1648. gadā. Leģenda vēsta, ka reliģisko nesaskaņu dēļ 1623. gadā Ēdoles muižas īpašnieku Verneru Bēru nogalināja paša dēls FIlips. Baznīcu, lai izpirktu grēkus, esot cēlis Vernera Bēra otrs dēls Johans Dītrihs. Šī iemesla dēļ baznīca viduslaiku dokumentos tiek saukta par grēku nožēlas baznīcu. Kokgriezumus darinājis Ventspils kokgriezējs Nikolass Sefrenss. Baznīcas ērģeles ir vienas no vecākajām Latvijā, daļu no tām 1786. gadā radījis prūšu izcelsmes Tukuma meistars Kristofs Vilhelms Braveleits. Bet pirmās ērģeles baznīcai uzbūvējis 1769. gadā Kuldīgas meistars Frēlihs. Uzmanību un cieņu Ēdoles ērģeles baudījušas arī vēlāk - 1840. un 1852. gadā tās remontējis un atjaunojis Liepājas ērģeļbūvētājs Kārli Hermanis, bet 1902. gadā tām divus jaunus reģistrus piebūvējis viņa dēls Kārlis Aleksandrs Hermanis. Un ne jau bez ērģeļu atbalsta Ēdoles pusē ir veidojušās arī jau agri un spēcīgi sakuplojušās kordziedāšanas tradīcijas.
Baznīcā atrodas piemiņas plāksne karā kritušajiem. Par to rakstīts 1939.gada laikrakstā “Ventas balss”: “Ēdoles baznīcā 13. augustā atklās piemiņas plāksni karā kritušiem draudzes locekļiem. Minētā dienā notiks arī svinīgs dievkalpojums. Piemiņas plāksni atklāt apsolījis Valsts Prezidenta pils komandants plkv. R. Bebris”.
Adrese: Kuldīgas novads, Ēdoles pagasts, Ēdole (koordinātes - 57.017083, 21.689582 )
