(1932.gada foto)
(Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)
Sākot ar
19. gadsimta otro pusi Kuldīgā uzplauka sabiedriskā un kultūras dzīve.
Rosīgi darbojās dažādas biedrības, tika rīkoti kultūras pasākumi un teātra
izrādes.
1882. gadā
tika dibināta Kuldīgas Sadraudzīgā biedrība, kas 20. gadsimta sākumā kopā
ar Lauksaimniecības biedrību savām vajadzībām uzcēla apjomīgu ēku tagadējā
Raiņa ielā 21. Biedrības nama projektu 1908. gadā izstrādāja arhitekts
Aleksandrs Vanags. 1909. gada 5. un 6. septembrī svinīgi tika atklāts
Sadraudzīgās biedrības un Lauksaimniecības biedrības jaunais nams – 5.
septembrī bija svētku akts un goda mielasts, 6. septembrī pirmoreiz
Kuldīgā tika izrādīta Hermaņa Heijermana luga “Visu dvēseļu diena”, bet pēc
izrādes notika svētku balle.
Nama fasāžu
arhitektūrā jaušamas gan nacionālā romantisma atskaņas, gan neoklasicisma
iezīmes. Fasādēs ir gan nacionālajam romantismam raksturīgās logu ailas ar
trapecveida augšdaļām, gan ciļņi, kas atgādina etnogrāfiskus rakstus, gan
klasiska profila dzegas un pilastri. Ēkas galā, kas piekļaujas Alekšupītei,
izceļas virsskatuves apjoms.
Jau
20. gadsimta sākumā daudzos Latvijā celtajos latviešu biedrību namos
rādīja kino. Arī Kuldīgas nama lielajā zālē 1929. gadā pēc būvinženiera
Jāņa Šmūdzes projekta izbūvēta kinematogrāfa telpa, bet ēkas plānojums kopumā
palika neizmainīts. Pirmajā stāvā atradās garderobe un bufete, biljarda zāle un
krājaizdevu sabiedrības telpas. Bija atsevišķs ekonoma jeb nama pārvaldnieka
dzīvoklis. Viena kāpņu telpa veda tieši uz lielo zāli, bet otra – uz viesnīcas
istabām. Padomju okupācijas laikā veiktajās un pavirši izpildītajās pārbūvēs
fasāde daudzviet visai robusti izmainīta, iznīcinot daudz sākotnējo apdares
detaļu. Toreiz ēkā atradās kultūras nams. Mūsdienās ēkā darbojas Kuldīgas
kultūras centrs.
Adrese: Kuldīga, Raiņa iela 21