Kuldīgas sadraudzīgās biedrības nams

 

                                                                    (1932.gada foto)

 

 

                                                       (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

 

Sākot ar 19. gadsimta otro pusi Kuldīgā uzplauka sabiedriskā un kultūras dzīve. Rosīgi darbojās dažādas biedrības, tika rīkoti kultūras pasākumi un teātra izrādes.

1882. gadā tika dibināta Kuldīgas Sadraudzīgā biedrība, kas 20. gadsimta sākumā kopā ar Lauksaimniecības biedrību savām vajadzībām uzcēla apjomīgu ēku tagadējā Raiņa ielā 21. Biedrības nama projektu 1908. gadā izstrādāja arhitekts Aleksandrs Vanags. 1909. gada 5. un 6. septembrī svinīgi tika atklāts Sadraudzīgās biedrības un Lauksaimniecības biedrības jaunais nams – 5. septembrī bija svētku akts un goda mielasts, 6. septembrī pirmoreiz Kuldīgā tika izrādīta Hermaņa Heijermana luga “Visu dvēseļu diena”, bet pēc izrādes notika svētku balle.

Nama fasāžu arhitektūrā jaušamas gan nacionālā romantisma atskaņas, gan neoklasicisma iezīmes. Fasādēs ir gan nacionālajam romantismam raksturīgās logu ailas ar trapecveida augšdaļām, gan ciļņi, kas atgādina etnogrāfiskus rakstus, gan klasiska profila dzegas un pilastri. Ēkas galā, kas piekļaujas Alekšupītei, izceļas virsskatuves apjoms.

Jau 20. gadsimta sākumā daudzos Latvijā celtajos latviešu biedrību namos rādīja kino. Arī Kuldīgas nama lielajā zālē 1929. gadā pēc būvinženiera Jāņa Šmūdzes projekta izbūvēta kinematogrāfa telpa, bet ēkas plānojums kopumā palika neizmainīts. Pirmajā stāvā atradās garderobe un bufete, biljarda zāle un krājaizdevu sabiedrības telpas. Bija atsevišķs ekonoma jeb nama pārvaldnieka dzīvoklis. Viena kāpņu telpa veda tieši uz lielo zāli, bet otra – uz viesnīcas istabām. Padomju okupācijas laikā veiktajās un pavirši izpildītajās pārbūvēs fasāde daudzviet visai robusti izmainīta, iznīcinot daudz sākotnējo apdares detaļu. Toreiz ēkā atradās kultūras nams. Mūsdienās ēkā darbojas Kuldīgas kultūras centrs.

 

Adrese: Kuldīga, Raiņa iela 21