20.02.25

Kuldīga, Svētās Annas luterāņu baznīca

 

                                                                   (1910.gada foto)


                                                                          (Fotografēts 2024.gadā, V.S, foto)

 

Kuldīgas pilsētā ir divas luterāņu baznīcas. Viena no tām – 1904.gadā neogotikas stilā celtā Sv. Annas baznīca, kas ir arī jaunākais dievnams pilsētā. Tā celta par ziedojumiem. Ziedojumi Sv. Annas baznīcas būvēšanai tika vākti jau no 1606.gada, bet vienmēr tos novirzīja citām steidzamākām vajadzībām, līdz beidzot 300 gadus vēlāk tā tika uzcelta.

Pašreizējo interjeru ar gleznām un vitrāžām baznīca ieguva Latvijas brīvvalsts gados. Tad baznīca ieguva arī savu vērtīgāko mantojumu – ērģeles, kuras tolaik konstruēja viens no izcilākajiem igauņu ērģeļbūvētājiem Augusts Terkmanis. Baznīcā atrodas arī kristāmtrauks, ko 1660. gadā Hercogs Jēkabs ziedoja Kuldīgas vācu draudzei. Vēlāk vācu draudzes mācītājs to uzdāvināja jaunajam latviešu dievnamam.

Viens no lielākajiem baznīcas lepnumiem bija trīs logu vitrāžas, no kurām vidējo logu izbūvēja par Valsts prezidenta K. Ulmaņa ziedojumu, vienu sāna logu par pilsētas valdes un otru par apriņķa lauku pašvaldības ziedojumu. 1939. gadā tika izsludināts konkurss par labākajiem metiem trim Kuldīgas Annas baznīcas vitrāžu logiem. No pirmo divu godalgu ieguvēju K.Freimaņa un N. Rišķes projektiem vitrāžists Jēkabs Šķērstēns izveidoja galīgo variantu. Jau 31. oktobrī A. Kālerta firmā izgatavotās vitrāžas atradās tām paredzētajās vietās. Vitrāžās iekļauti tādi pilsētai piederīgi elementi, kā pati Annas baznīca un senais ķieģeļu tilts. Vitrāžas iedzīvotājiem bijušas tik dārgas un sirdij tuvas, ka 1945.gadā frontei tuvojoties, tās izņēma un apraka baznīcas dārzā, lai tās pasargātu no iespējamās karadarbības. Tur tās glabājās septiņus gadus, līdz tās no jauna izraka un ievietoja atpakaļ tām paredzētajā vietā.

Kā vēl viena svarīga altāra telpas sastāvdaļa ir divi īpaši krēsli – viens ar krustu, kas domāts arhibīskapam un otrs ar trīs zvaigznēm, kas domāts Valsts prezidentam. Lai gan vēl līdz šai dienai krēslā, kas paredzēts prezidentam, neviens no Latvijas prezidentiem nav sēdējis, krēsls joprojām atrodas tam paredzētajā vietā un gaida īsto brīdi.

 

Adrese: Kuldīga, Dzirnavu iela 12


 

Kuldīga, Šarlotes muižas baronu kapliča

 

                                                     (Kapličas ēka pirms iekonservēšanas)
                                   (Kapličas ēka pēc iekonservēšanas, fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

 

Kapliča atrodas bērnudārza teritorijā. Ilgus gadus tā tika uzskatīta par tūku fabrikas sūkņu stacijas ēku. Nu jau vairākus gadus ēka skaitās iekonservēta – tai aplikts dēļu apvalks un tā ārpusē piestiprināti basketbola grozi.

 

Adrese: Kuldīga, Leona Paegles iela 14

 

Jokuma krogs (Blusu krogs, Kraukļu pienotava)

 

                                                     (Fotografēts 2021.gadā, V.S. foto)

 

Bijušais Jokuma krogs atrodas uz senā Cesvaines – Tirzas lielceļa. Krogus ēka savulaik pamatīgi pārbūvēta, tajā ierīkojot pienotavu. Piemērojot ēku pienotavas vajadzībām, tai izbūvēts otrais stāvs, mainīts jumta būvapjoms, kā arī izveidotas plašas logailas sākotnējā ēkas apjomā. 2020-os gados ēka izskatās pamesta.

Kā Blusu krogs šajā vietā tas pieminēts jau 1688.gada revīzijās un 1700.gada kartē. 1839.gada kartē tas iezīmēts jau kā Jokuma krogs. Iespējams, Jokuma krogs beidza darboties īsi pēc tam, kad 1900.gadā tika ieviests valsts spirta monopols.

1913. gadā Kraukļu pagasta piensaimnieku biedrība iznomā no Kraukļu muižas Jokuma kroga ēku, kur tajā pat gadā ierīko koppienotavu. 1925. gadā biedrība ēku iegūst īpašumā. Pienotava šeit darbojas līdz 1990-to gadu sākumam. (izmantots historia.lv)

 

Adrese: Madonas novads, Cesvaines pagasts, Jokums (koordinātes - 57.028473, 26.333372 )