Jelgavas adventistu lūgšanu nams

 

                                                       (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

 

Jelgavas draudze dibināta 1908. gada 25. oktobrī. Līdz 1930-iem gadiem draudze izmantoja īrētas telpas Svētes ielā 31. Bet draudze auga un tās īrētās telpas kļuva par šauru. Tādēļ draudze sāka darbus sava nama celšanai Bisenieka (tagad Svētes) ielā 25. Nams tika celts pēc arhitekta Skujiņa plāna. Tajā bija paredzētas 320 sēdvietas. Kā tehniķi darbojās Rozentāls, būvuzņēmējs E. Smurģis un I. Hopps. Mūrēšanas darbus Rozentāla vadībā veica Kristens. Jelgavas draudzes loceklis Dulebs cēla jumtu. Krāsošanas darbus veica draudzes loceklis Čāče. Krāsnis mūrēja draudzes loceklis Mālnieks. Zāles centrālo apkuri iekārtoja Dzelzkalējs. Logus, durvis un solus izgatavoja misijas semināra Sužos audzēkņi. 1934. g. notika Jelgavas draudzes nama iesvētīšana.

Pēc Otrā pasaules kara Jelgavas pilsēta bija gandrīz pilnībā nopostīta, smagi cieta arī draudzes nams. Sadega ēkas jumts un tika sagrauts tornis, taču sienas palika. Kauju laikā daudzi draudzes locekļi atrada patvērumu ārpus pilsētas. Tika uzsākti nama atjaunošanas darbi un 1954. gadā nopostītais nams bija atjaunots. Padomju okupācijas laikā tika veikts milzīgs draudzes nomelnošanas darbs, rakstot presē apmelojošus rakstus par draudzes vadību un locekļiem un atņemot draudzes vadītājiem reģistrācijas apliecības.

 

Adrese: Jelgava, Svētes iela 25

 

Kuldīgas dzelzceļa stacija

 

                                                        (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

 

Dzelzceļa stacija bija viena no ievērojamākajām 1930. gados uzceltajām publiskajām ēkām Kuldīgā. Tā būvēta pēc būvinženiera Jāņa Šarlova projekta un nodota ekspluatācijā 1936. gada rudenī. Būvniecība izmaksājusi 89 470 latu. Liela vērība tika pievērsta stacijas telpu racionālai izmantošanai un modernām labierīcībām. Stacijā tika ierīkota centrālā apkure, automātiskā ūdensapgāde, savukārt dzelzceļa darbiniekiem tika nodrošinātas gaišas darba istabas. Darba telpas bija savienotas ar stacijas ēkai cieši līdzās piebūvēto bagāžas noliktavu. Pasažieru ērtībām bija pieejama plaša uzgaidāmā telpa un bufete – tolaik neatņemama dzelzceļa staciju sastāvdaļa.

No 20. gadsimta 60. gadiem līdz 2010. gadam vēsturiskajā stacijas ēkā atradās Kuldīgas autoosta.

 

Adrese: Kuldīga, Stacijas iela 2

 

Kuldīgas adatu fabrika

 

                                                       (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

 

Ebreju tirgotājs Simons Hiršmans, kurš nemācēja ne lasīt, ne rakstīt, bet rēķināt gan mācēja labi, nolēma Kuldīgā uzcelt savu adatu fabriku. 1862.gadā Kuldīgā, Liepājas ielā tika uzcelta adatu fabrikas pirmā ēka. Vēlāk fabrika tika paplašināta un aizņēma visu Kalpaka ielas kvartālu. 1879. gadā Kuldīgas adatu fabrikā strādāja 390 darbinieku un fabrika ar adatām apgādāja visu 100 miljonus iedzīvotāju lielo Krievijas impēriju. Šis uzņēmums bija viens no ienesīgākājiem visā Kurzemē.

20. gadsimta sākumā fabrikai sākās finansu problēmas un šo kompleksu iegādājās pilsētas valde. Aptuveni 1910. gadā notika kvartāla pārbūve un tas ieguva patreizējo izskatu. Ēku ansamblis Liepājas un Kalpaka ielās kalpojis dažādiem mērķiem - hospitālis Otrā Pasaules kara laikā, policija, bibliotēka, telegrāfs, pasts u.c. Līdz 2004. gadam ēkās bija izvietota Kuldīgas slimnīca, bet pēc tam, kad slimnīcai uzbūvēja jaunu kompleksu, fabrika daudzus gadus stāvēja pamesta.
‍
2015. gadā, parādoties idejai par Latvijas Mākslas akadēmijas izveidi Kuldīgā, kā viena no iespējamajām nākotnes mājvietām mākslas un dizaina studijām tika noskatīts pamestais grausts vecpilsētas centrā. Nedaudz vēlāk, pamatojoties uz Kuldīgas novada muzeja veikto pētījumu, ēku komplekss tika iekļauts valsts nozīmes kultūras mantojuma objektu sarakstā kā vēsturiska notikuma vieta “Adatu fabrika”.

2016. gadā, kad metu konkursā par ēkas renovāciju tika izraudzīts arhitektes Zaigas Gailes biroja piedāvājums, aizsākās Adatu Fabrikas atdzimšana.

 

Adrese: Kuldīga, Liepājas iela 37