Kuldīgas adatu fabrika

 

                                                       (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

 

Ebreju tirgotājs Simons Hiršmans, kurš nemācēja ne lasīt, ne rakstīt, bet rēķināt gan mācēja labi, nolēma Kuldīgā uzcelt savu adatu fabriku. 1862.gadā Kuldīgā, Liepājas ielā tika uzcelta adatu fabrikas pirmā ēka. Vēlāk fabrika tika paplašināta un aizņēma visu Kalpaka ielas kvartālu. 1879. gadā Kuldīgas adatu fabrikā strādāja 390 darbinieku un fabrika ar adatām apgādāja visu 100 miljonus iedzīvotāju lielo Krievijas impēriju. Šis uzņēmums bija viens no ienesīgākājiem visā Kurzemē.

20. gadsimta sākumā fabrikai sākās finansu problēmas un šo kompleksu iegādājās pilsētas valde. Aptuveni 1910. gadā notika kvartāla pārbūve un tas ieguva patreizējo izskatu. Ēku ansamblis Liepājas un Kalpaka ielās kalpojis dažādiem mērķiem - hospitālis Otrā Pasaules kara laikā, policija, bibliotēka, telegrāfs, pasts u.c. Līdz 2004. gadam ēkās bija izvietota Kuldīgas slimnīca, bet pēc tam, kad slimnīcai uzbūvēja jaunu kompleksu, fabrika daudzus gadus stāvēja pamesta.
‍
2015. gadā, parādoties idejai par Latvijas Mākslas akadēmijas izveidi Kuldīgā, kā viena no iespējamajām nākotnes mājvietām mākslas un dizaina studijām tika noskatīts pamestais grausts vecpilsētas centrā. Nedaudz vēlāk, pamatojoties uz Kuldīgas novada muzeja veikto pētījumu, ēku komplekss tika iekļauts valsts nozīmes kultūras mantojuma objektu sarakstā kā vēsturiska notikuma vieta “Adatu fabrika”.

2016. gadā, kad metu konkursā par ēkas renovāciju tika izraudzīts arhitektes Zaigas Gailes biroja piedāvājums, aizsākās Adatu Fabrikas atdzimšana.

 

Adrese: Kuldīga, Liepājas iela 37