.JPG)
.JPG)
(Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)
Ebreju tirgotājs Simons Hiršmans, kurš nemācēja ne lasīt, ne rakstīt, bet rēķināt gan mācēja labi, nolēma Kuldīgā uzcelt savu adatu fabriku. 1862.gadā Kuldīgā, Liepājas ielā tika uzcelta adatu fabrikas pirmā ēka. Vēlāk fabrika tika paplašināta un aizņēma visu Kalpaka ielas kvartālu. 1879. gadā Kuldīgas adatu fabrikā strādāja 390 darbinieku un fabrika ar adatām apgādāja visu 100 miljonus iedzīvotāju lielo Krievijas impēriju. Šis uzņēmums bija viens no ienesīgākajiem visā Kurzemē.
20. gadsimta sākumā fabrikai sākās finansu problēmas un šo kompleksu iegādājās pilsētas valde. Aptuveni 1910. gadā notika kvartāla pārbūve un tas ieguva patreizējo izskatu. Ēku ansamblis Liepājas un Kalpaka ielās kalpojis dažādiem mērķiem - hospitālis Otrā Pasaules kara laikā, policija, bibliotēka, telegrāfs, pasts u.c. Līdz 2004. gadam ēkās bija izvietota Kuldīgas slimnīca, bet pēc tam, kad slimnīcai uzbūvēja jaunu kompleksu, fabrika daudzus gadus stāvēja pamesta.
Pirms Otrā pasaules kara adatu ražotne tika pārcelta uz Rīgu (tagad Latgales iela 239), kur tā kādu
laiku vēl turpināja saukties par Kuldīgas adatu fabriku, bet tad tika
pārdēvēta par "Planētu", kuru padomju okupācijas laikā pārsauca par "Sarkano
planētu". Mūsdienās šajā vietā Rīgā atrodas rūpnīca Arta-F, kura gan
adatas vairs neražo, bet apģērba furnitūru un rāvējslēdzējus.
2015. gadā, parādoties idejai par Latvijas Mākslas akadēmijas izveidi Kuldīgā,
kā viena no iespējamajām nākotnes mājvietām mākslas un dizaina studijām tika
noskatīts pamestais grausts vecpilsētas centrā. Nedaudz vēlāk, pamatojoties uz
Kuldīgas novada muzeja veikto pētījumu, ēku komplekss tika iekļauts valsts
nozīmes kultūras mantojuma objektu sarakstā kā vēsturiska notikuma vieta “Adatu
fabrika”.
2016. gadā, kad metu konkursā par ēkas renovāciju tika izraudzīts arhitektes
Zaigas Gailes biroja piedāvājums, aizsākās Adatu Fabrikas atdzimšana.
Adrese: Kuldīga, Liepājas iela 37
