Jelgavas Vissvētās dievmātes aizmigšanas pareizticīgo baznīca

 

                                                       (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

 

1883. gadā Jelgavas pareizticīgo kapu kapličā tika ierīkota maza kapsētas baznīciņa, kura tā paša gada 16. novembrī tika iesvētīta par godu Vissvētās dievmātes aizmigšanai. Pēc četriem gadiem, 1887. gadā, tika pieņemts lēmums par jauna dievnama celšanu mazās kapsētas baznīciņas vietā. Projektu izstrādājis un celtniecības plānu apstiprinājis arhitekts Vladimirs Lunskis (1862-1920). Būvdarbi noritējuši viņa tiešā vadībā. 1889. gada maijā jaunā Jelgavas dievnama celtniecība bija pabeigta. Arhitektoniski ēkas plāns ir risināts krusta veidā. Celtnes pamatapjoma teltsveida kupolu vainago neliels sīpolveida jumols ar astoņstaru krustu. Otrs, mazāka lieluma, teltsveida kupols uzcelts virs zvanu torņa.

1947. gadā Jelgavas vēsturiskā pareizticīgo kapsēta tika nolīdzināta līdz ar zemi un  tās lielākajā teritorijas daļā uzcelts dzirnavu kombināts. Vissvētās dievmātes aizmigšanas baznīcu izdevās saglabāt un ilgus gadus tā palika par vienīgo pareizticīgo dievnamu Jelgavā, jo Svēto Simeona unAnnas katedrāle bija stipri cietusi Otrā pasaules kara laikā, un karam beidzoties, padomju okupācijas  varas iestādes pārveidojušas katedrāles ēku par noliktavu. Tikai pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas Jelgavas katedrāle tika atdota pareiztīcīgajai baznīcai un atjaunota.

Vissvētās dievmātes aizmigšanas baznīcā gandrīz pilnībā ir saglabājies tās vēsturiskais interjera rotājums: grebts ozolkoka ikonostass, tādi paši kioti, sveču kaste un daudz kas cits. 

 

Adrese: Jelgava, Dzirnavu iela 1

 

Kokmuižas ūdensdzinavas (Brandeļu HES)

 

                                                     (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

 

Agrāk tās bijušas Tarnīsa muižas dzirnavas, vēlāk kļuva par Kokmuižas dzirnavām. Piederēja Kokmuižas ūdensdzirnavu sabiedrībai.

1929.gada laikraksts “Latvijas kareivis” raksta: “Klusās sestdienas naktī izcēlās ugunsgrēks Kokmuižas dzirnavās. Uguns ātri pārņēma visu ēku un kad ieradās ugunsdzēsēji, neko vairs nevarēja paglābt. Sadegusi visa dzirnavu iekārta ar elektrības motoru”.

 

Adrese: Valmieras novads, Kocēnu pagasts, Brandeļi (koordinātes - 57.522212, 25.362838 )

 

Krustpils kultūras nams

 

                                                                  (1950-to gadu foto)

                                                                    (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

 

1959. gada 20. martā, piedaloties celtnes arhitektam Andrejam Aivaram, Krustpils kultūras nams tiek atklāts un sāk dzīvot savu dzīvi, sevī pulcinot dažādus kolektīvus. Kopš 1962. gadā tas iegūst nosaukumu Jēkabpils rajona kultūras nams, bet 1999. gadā atgūst vēsturisko nosaukumu – Krustpils kultūras nams.

1959.gada laikraksts “Cīņa” raksta: “Krustpilī pabeigta kultūras nama būve. Tajā ir sarīkojumu zāle ar 550 vietām, kino zāle 280 skatītājiem, īpaša deju zāle 200 pāriem un lekciju zāle 100 klausītajiem, bez tam daudzas blakus telpas dažādu pulciņu nodarbībām. Uz jauno kultūras namu pārvietota arī rajona bibliotēka, kas līdz šim atradās nepiemērotās telpās. Celtne izmaksājusi 3 miljonus 800 tūkstošus rubļu”.

 

Adrese:  Krustpils, Rīgas iela 212