1883. gadā Jelgavas pareizticīgo kapu kapličā tika ierīkota maza kapsētas baznīciņa, kura tā paša gada 16. novembrī tika iesvētīta par godu Vissvētās dievmātes aizmigšanai. Pēc četriem gadiem, 1887. gadā, tika pieņemts lēmums par jauna dievnama celšanu mazās kapsētas baznīciņas vietā. Projektu izstrādājis un celtniecības plānu apstiprinājis arhitekts Vladimirs Lunskis (1862-1920). Būvdarbi noritējuši viņa tiešā vadībā. 1889. gada maijā jaunā Jelgavas dievnama celtniecība bija pabeigta. Arhitektoniski ēkas plāns ir risināts krusta veidā. Celtnes pamatapjoma teltsveida kupolu vainago neliels sīpolveida jumols ar astoņstaru krustu. Otrs, mazāka lieluma, teltsveida kupols uzcelts virs zvanu torņa.
1947. gadā Jelgavas vēsturiskā pareizticīgo kapsēta tika nolīdzināta līdz ar zemi un tās lielākajā teritorijas daļā uzcelts dzirnavu kombināts. Vissvētās dievmātes aizmigšanas baznīcu izdevās saglabāt un ilgus gadus tā palika par vienīgo pareizticīgo dievnamu Jelgavā, jo Svēto Simeona unAnnas katedrāle bija stipri cietusi Otrā pasaules kara laikā, un karam beidzoties, padomju okupācijas varas iestādes pārveidojušas katedrāles ēku par noliktavu. Tikai pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas Jelgavas katedrāle tika atdota pareiztīcīgajai baznīcai un atjaunota.
Vissvētās dievmātes aizmigšanas baznīcā gandrīz pilnībā ir saglabājies tās vēsturiskais interjera rotājums: grebts ozolkoka ikonostass, tādi paši kioti, sveču kaste un daudz kas cits.
Adrese: Jelgava, Dzirnavu iela 1
