Jaunjelgavas pareizticīgo baznīca

 

                                                         (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

 

Fridrihštates (Jaunjelgavas) pareizticīgie iedzīvotāji izsenis ietilpa Jakobštates (Jēkabpils) draudzē. Taču 1857. gadā pēc Rīgas un Mītavas/ Jelgavas arhibīskapa Platona (Gorodecka, 1803–1891) lūguma tika nodibināta patstāvīga pareizticīgo draudze.

Sākotnēji pareizticīgo baznīca atradusies nelielā koka ēkā ar mazu zvanu tornīti. Baznīcas paspārnē darbojusies arī draudzes skola. Jauna mūra dievnama būvniecība tika uzsākta 1892. gadā. Galvenie būvdarbi bija paveikti 1896. –1897. gadā par ziedotāja līdzekļiem, kurš vēlējies palikt nezināms.

Baznīca būvēta no granītakmeņiem un sarkaniem ķieģeļiem 1896. – 1897. gadā.
Baznīcas arhitektūrā atspoguļojas eklektisma perioda Latvijas celtnēm tradicionālais tēls. Virs galvenās ieejas atrodas tornis, kura piramidālā jumta galā uzlikts mazs sīpolveida kupoliņš. Lielāks šādas formas kupols atrodas altārgalā.

Otrā pasaules kara laikā pareizticīgo dievnams Jaunjelgavā bija stipri cietis no apšaudēm, taču tas turpināja darboties arī padomju okupācijas gados. Pēckara gados baznīcas draudzes locekļu skaits bija neliels, dievkalpojumi šeit notika reti, dievnama ēkā ne reizi netika veikti remontdarbi, tā netika apkurināta. Rezultātā baznīcas ēka nonāca nolaistā stāvoklī.

1997. gadā ar Rīgas un visas Latvijas metropolīta Aleksandra (Kudrjašova) svētību sākušies vērienīgi baznīcas renovācijas darbi. Dievnama ēka tika nokrāsota no ārpuses, bet iekšpusē apgleznotas sienas. Tika izremontēts un izrotāts kupols, iegādāti zvani, ierīkota apkure. Tas viss tika darīts baznīcas draudzes locekļu spēkiem un par viņu ziedojumiem. 2008. gada 24. jūnijā pilnībā atjaunoto dievnamu iesvētīja.

1937.gada laikraksts “Rīts” raksta: “Jaunjelgavas pareizticīgo baznīcas zvans, kas līdz pasaules karam aicināja ticīgos uz dievkalpojumiem, ilgus gadus bija apklusis. Zvanam bija radies plīsums. Tagad tas atkal izlabots un sācis no jauna skanēt. Zvans sver 852 kg”.

 

Adrese: Aizkraukles novads, Jaunjelgava, Jelgavas iela 8

 

Jaunjelgavas katoļu baznīca

 

                                                                  (1930-to gadu foto)

                                                                                    (1979.gada foto)

 

                                                        (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

 

1818. gadā celta kā koka kapella. 1902. gadā tā pārbūvēta par baznīcu. Stipri cietusi Pirmā pasaules kara laikā. Līdz 1929. gadam baznīcu atjaunojis Kurmenes baznīcas prāvests J. Jassas pēc saglabātā baznīcas plāna. Tā ir 30 metrus gara, 23 metrus plata ēka ar vienu torni, kurā iekārti divi kapara zvani. Baznīcu ieskauj dārzs, ko apjož dzelzs žogs.

 

Adrese: Aizkraukles novads, Jaunjelgava, Lāčplēša iela 4

 

Jaunjelgavas baptistu baznīca

 

                                                           (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

 

Jau vairāk kā gadsimtu Jaunjelgavā darbojas baptistu draudze. Baznīca uzcelta 1897. gadā par draudzes līdzekļiem. 20.gadsimta sešdesmitos gados draudzei to atņēma un pielāgoja citām vajadzībām. 1989.gadā dievnams atdots draudzei un tajā veikti remonta un paplašināšanas darbi.

1976.gadā emigrantu laikraksti, arī “Londonas avīze” rakstīja par baptistu nedienām Jaunjelgavā: “Hruščova laikā Jaunjelgavas baptisti atradās izvēles priekšā: atdot valstij baznīcu, kas atradās pilsētas centrā blakus skolai, un saglabāt savu mācītāju Egli, vai meklēt jaunu mācītāju, un baznīcas saglabāšana tad paliktu atklāts jautājums. Draudze toreiz izšķīrās par savu mācītāju, ko bija rupji apsūdzējis vietējās izpildu komitejas priekšsēdētājs un par kuru bija melu raksti avīzes, ka viņš esot kādai draudzes loceklei izkrāpis kurpes un vācu laikā šāvis žīdus. Draudze pārcēlās kā īrniece uz ev. luterisko baznīcu ārpus pilsētas pie kapiem. Kad 1966. gadā mācītāju Pēteri Egli ievēlēja par Latvijas baptistu draudžu bīskapu, Jaunjelgavā sāka strādāt par mācītāju ķīmijas inženieris Gunārs Lagzdiņš, ļoti enerģisks un dedzīgs cilvēks. Draudze, daudznacionāla pēc sava sastāva (latvieši, krievi, baltkrievi, poļi u.c), dzīvoja bagātīgu garīgo dzīvi, mācītājs sludināja latviešu un krievu valodā. Brauca ciemiņi no dažādām citām draudzēm un pat citām republikām, mācītāju savukārt aicināja sludināt arī citur. 1973. gada novembrī jau pieminētais izpildu komitejas priekšsēdētājs uzrakstīja jaunu izdomātu apsūdzību, šoreiz pret Gunāru Lagzdiņu, un iesniedza to Reliģiju lietu padomes pilnvarotajam P. Liepam Rīgā. Sūdzībā bija teikts, ka Lagzdiņš spekulējot ar miltiem, kurus pērkot Rīgā un pārdodot laukos par dārgāku cenu, un esot runājis pret valdību. Valsts iestādes, gribēdamas G. Lagzdiņu padarīt rāmāku, atņēma viņam sludinātāja tiesības uz vienu gadu. Lagzdiņš protestēja, griezās pat Maskavā pie Brežņeva un Kosīgina, kopā ar draudzes padomes vīriem brauca uz Maskavu. Nekas nelīdzēja. Tā pagāja gads, bet sludināšanas dokuments netika atdots. Draudze aicināja Lagzdiņu kalpošanu draudzei turpināt un joprojām centās pie varas iestādēm panākt taisnību. Beidzot pēc diviem gadiem pilnvarotais P. Liepa pateica: ja bīskaps P. Egle uzrakstot galvojumu, ka G. Lagzdiņš nākotnē nepārkāps dažādos aizliegumus, tad varētu lietu pārskatīt. Bīskaps uzrakstīja ieteikumu atdot Lagzdiņam mācītāja reģistrācijas dokumentu, bet pilnvarotais nolēma lietu saskaņot ar izpildu komiteju. Tā nostājās atkal pretī, un lieta palika neizšķirta. Drīz jau būs trīs gadi, kopš sākusies šī akcija pret mācītāju Gunāru Lagzdiņu un viņa draudzi. Nav zināms, cik vēl gadu vajadzēs, lai atjaunotu draudzes un mācītāja likumīgās tiesības bez varas iestāžu iejaukšanās draudzes iekšējās lietās darīt garīgo darbu Jaunjelgavā. Lūgsim Dievu par Jaunjelgavas draudzi!”

 

Adrese: Aizkraukles novads, Jaunjelgava, Rātūža iela 1