Jau vairāk kā gadsimtu Jaunjelgavā darbojas baptistu draudze. Baznīca uzcelta 1897. gadā par draudzes līdzekļiem. 20.gadsimta sešdesmitos gados draudzei to atņēma un pielāgoja citām vajadzībām. 1989.gadā dievnams atdots draudzei un tajā veikti remonta un paplašināšanas darbi.
1976.gadā emigrantu laikraksti, arī “Londonas avīze” rakstīja par baptistu nedienām Jaunjelgavā: “Hruščova laikā Jaunjelgavas baptisti atradās izvēles priekšā: atdot valstij baznīcu, kas atradās pilsētas centrā blakus skolai, un saglabāt savu mācītāju Egli, vai meklēt jaunu mācītāju, un baznīcas saglabāšana tad paliktu atklāts jautājums. Draudze toreiz izšķīrās par savu mācītāju, ko bija rupji apsūdzējis vietējās izpildu komitejas priekšsēdētājs un par kuru bija melu raksti avīzes, ka viņš esot kādai draudzes loceklei izkrāpis kurpes un vācu laikā šāvis žīdus. Draudze pārcēlās kā īrniece uz ev. luterisko baznīcu ārpus pilsētas pie kapiem. Kad 1966. gadā mācītāju Pēteri Egli ievēlēja par Latvijas baptistu draudžu bīskapu, Jaunjelgavā sāka strādāt par mācītāju ķīmijas inženieris Gunārs Lagzdiņš, ļoti enerģisks un dedzīgs cilvēks. Draudze, daudznacionāla pēc sava sastāva (latvieši, krievi, baltkrievi, poļi u.c), dzīvoja bagātīgu garīgo dzīvi, mācītājs sludināja latviešu un krievu valodā. Brauca ciemiņi no dažādām citām draudzēm un pat citām republikām, mācītāju savukārt aicināja sludināt arī citur. 1973. gada novembrī jau pieminētais izpildu komitejas priekšsēdētājs uzrakstīja jaunu izdomātu apsūdzību, šoreiz pret Gunāru Lagzdiņu, un iesniedza to Reliģiju lietu padomes pilnvarotajam P. Liepam Rīgā. Sūdzībā bija teikts, ka Lagzdiņš spekulējot ar miltiem, kurus pērkot Rīgā un pārdodot laukos par dārgāku cenu, un esot runājis pret valdību. Valsts iestādes, gribēdamas G. Lagzdiņu padarīt rāmāku, atņēma viņam sludinātāja tiesības uz vienu gadu. Lagzdiņš protestēja, griezās pat Maskavā pie Brežņeva un Kosīgina, kopā ar draudzes padomes vīriem brauca uz Maskavu. Nekas nelīdzēja. Tā pagāja gads, bet sludināšanas dokuments netika atdots. Draudze aicināja Lagzdiņu kalpošanu draudzei turpināt un joprojām centās pie varas iestādēm panākt taisnību. Beidzot pēc diviem gadiem pilnvarotais P. Liepa pateica: ja bīskaps P. Egle uzrakstot galvojumu, ka G. Lagzdiņš nākotnē nepārkāps dažādos aizliegumus, tad varētu lietu pārskatīt. Bīskaps uzrakstīja ieteikumu atdot Lagzdiņam mācītāja reģistrācijas dokumentu, bet pilnvarotais nolēma lietu saskaņot ar izpildu komiteju. Tā nostājās atkal pretī, un lieta palika neizšķirta. Drīz jau būs trīs gadi, kopš sākusies šī akcija pret mācītāju Gunāru Lagzdiņu un viņa draudzi. Nav zināms, cik vēl gadu vajadzēs, lai atjaunotu draudzes un mācītāja likumīgās tiesības bez varas iestāžu iejaukšanās draudzes iekšējās lietās darīt garīgo darbu Jaunjelgavā. Lūgsim Dievu par Jaunjelgavas draudzi!”
Adrese: Aizkraukles novads, Jaunjelgava, Rātūža iela 1
