Fridrihštates (Jaunjelgavas) pareizticīgie iedzīvotāji izsenis ietilpa Jakobštates (Jēkabpils) draudzē. Taču 1857. gadā pēc Rīgas un Mītavas/ Jelgavas arhibīskapa Platona (Gorodecka, 1803–1891) lūguma tika nodibināta patstāvīga pareizticīgo draudze.
Sākotnēji pareizticīgo baznīca atradusies nelielā koka ēkā ar mazu zvanu tornīti. Baznīcas paspārnē darbojusies arī draudzes skola. Jauna mūra dievnama būvniecība tika uzsākta 1892. gadā. Galvenie būvdarbi bija paveikti 1896. –1897. gadā par ziedotāja līdzekļiem, kurš vēlējies palikt nezināms.
Baznīca būvēta no granītakmeņiem un sarkaniem ķieģeļiem 1896. – 1897. gadā.
Baznīcas arhitektūrā atspoguļojas eklektisma perioda Latvijas celtnēm
tradicionālais tēls. Virs galvenās ieejas atrodas tornis, kura piramidālā jumta
galā uzlikts mazs sīpolveida kupoliņš. Lielāks šādas formas kupols atrodas altārgalā.
Otrā pasaules kara laikā pareizticīgo dievnams Jaunjelgavā bija stipri cietis no apšaudēm, taču tas turpināja darboties arī padomju okupācijas gados. Pēckara gados baznīcas draudzes locekļu skaits bija neliels, dievkalpojumi šeit notika reti, dievnama ēkā ne reizi netika veikti remontdarbi, tā netika apkurināta. Rezultātā baznīcas ēka nonāca nolaistā stāvoklī.
1997. gadā ar Rīgas un visas Latvijas metropolīta Aleksandra (Kudrjašova) svētību sākušies vērienīgi baznīcas renovācijas darbi. Dievnama ēka tika nokrāsota no ārpuses, bet iekšpusē apgleznotas sienas. Tika izremontēts un izrotāts kupols, iegādāti zvani, ierīkota apkure. Tas viss tika darīts baznīcas draudzes locekļu spēkiem un par viņu ziedojumiem. 2008. gada 24. jūnijā pilnībā atjaunoto dievnamu iesvētīja.
1937.gada laikraksts “Rīts” raksta: “Jaunjelgavas pareizticīgo baznīcas zvans, kas līdz pasaules karam aicināja ticīgos uz dievkalpojumiem, ilgus gadus bija apklusis. Zvanam bija radies plīsums. Tagad tas atkal izlabots un sācis no jauna skanēt. Zvans sver 852 kg”.
Adrese: Aizkraukles novads, Jaunjelgava, Jelgavas iela 8
