Kuldīga, Baltijas skolotāju seminārs

 

                                                            (Ēka semināra laikos)

                                                        (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

 

Ne tikai Latvijas, bet visas Baltijas izglītības šūpulis – tā var teikt par Kuldīgu laikā, kad uz turieni bija pārcelts Baltijas skolotāju seminārs (laikā no 1886.gada līdz 1915.gadam). 2024.gadā ēkai, kurā tas darbojās, aprit 145 gadi.

Sākotnēji ēka celta kā pareizticīgo brālības skola un trūcīgo pareizticīgo bērnu patversme. Krievijas impērija jau bija sākusi Baltijas pārkrievošanu, to cenšoties īstenot ar izglītības palīdzību. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc semināru no Rīgas pārcēla uz provinci – tālāk no revolucionārajām idejām. Tomēr tas tikai veicināja latvisko pašapziņu. Seminārā izauga skolotāji, kuri ne tikai mācīja bērnus, bet bija kultūras uzturētāji savos pagastos, ne viens vien saņēmis valsts apbalvojumus par savu darbu. Kuldīgā Baltijas skolotāju semināru beiguši arī topošie literāti, piemēram, Vilis Plūdons.

Šajā ēkā izglītības iestādes bijušas visos laikos. Šobrīd (2024) te ir Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums, bet pirms tam Kuldīgas 78. arodvidusskola.

 

Adrese: Kuldīga, Liepājas iela 31

 

Kokmuižas kapsēta (Kocēnu kapi)

 

                                                       (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

 

Līdz 19.gadsimta beigām kocēnieši, tāpat kā citu Valmieras draudzē ietilpstošo muižu ļaudis, savus mirušos glabāja Valmierā, pilsētas kapos.

Kokmuižas (Kocēnu) kapsētu izveidoja pēc tam, kad 1882. gadā Valmieras luterāņu draudzi sadalīja divās daļās (Valmieras-Veides un Valmieras-Valmiermuižas draudzē) un, ņemot vērā vietas trūkumu līdzšinējos draudzes kapos pilsētā, katrai no jaunajām draudzēm bija nepieciešami savi kapi.

Valmieras-Veides draudzes kapsētu ierīkoja Valmieras–Rīgas lielceļa labajā malā pie vecā pasta ceļa no Rīgas uz Valmieru uz zemes gabala, kuru draudzei 1892.gadā uzdāvināja tās loceklis - Kokmuižas īpašnieks Teodors Heinriks fon Šrēders, vienlaikus piešķirot līdzekļus kapsētas žoga un kapličas būvei. Zemes iemērīšanas darbus uzsāka divus gadus vēlāk, bet kapsētu iesvētīja 1896.gada 13.oktobrī, pļaujas svētkos, iesvētību datumu iekaļot kapsētas žogā iemūrētā akmenī. Neogotiskajā stilā celto kapliču, kā savā grāmatā "Kokmuiža un tās alus darītava" raksta J.Kalnačs, domājams uzcēla pirms kapsētas iesvētīšanas.

 

Adrese:  Valmiera, Rīgas iela 100

 

Katrīnas iezis (Katrīniezis, Nāru klints)

 

                                                         (Fotografēts 2016.gadā, V.S. foto)

 

Tas atrodas pie Līgatnes - ap 200 m garš un līdz 15 m augsts ainavisks atsegums Gaujas labā krasta asā līkumā, ko veido Gaujas svītas sarkanīgie smilšakmeņi.

 

Adrese: Cēsu novads, Straupes pagasts (koordinātes - 57.253965, 25.016027 )