Līdz 19.gadsimta beigām kocēnieši, tāpat kā citu Valmieras draudzē ietilpstošo muižu ļaudis, savus mirušos glabāja Valmierā, pilsētas kapos.
Kokmuižas (Kocēnu) kapsētu izveidoja pēc tam, kad 1882. gadā Valmieras luterāņu draudzi sadalīja divās daļās (Valmieras-Veides un Valmieras-Valmiermuižas draudzē) un, ņemot vērā vietas trūkumu līdzšinējos draudzes kapos pilsētā, katrai no jaunajām draudzēm bija nepieciešami savi kapi.
Valmieras-Veides draudzes kapsētu ierīkoja Valmieras–Rīgas lielceļa labajā malā pie vecā pasta ceļa no Rīgas uz Valmieru uz zemes gabala, kuru draudzei 1892.gadā uzdāvināja tās loceklis - Kokmuižas īpašnieks Teodors Heinriks fon Šrēders, vienlaikus piešķirot līdzekļus kapsētas žoga un kapličas būvei. Zemes iemērīšanas darbus uzsāka divus gadus vēlāk, bet kapsētu iesvētīja 1896.gada 13.oktobrī, pļaujas svētkos, iesvētību datumu iekaļot kapsētas žogā iemūrētā akmenī. Neogotiskajā stilā celto kapliču, kā savā grāmatā "Kokmuiža un tās alus darītava" raksta J.Kalnačs, domājams uzcēla pirms kapsētas iesvētīšanas.
Adrese: Valmiera, Rīgas iela 100
