Kokmuižas Brandeļa krogs (Kokmuižas Dzirnavkrogs)

 

                                                              (20.gadsimta sākuma foto)

                                                                    (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

 

Bijušais Brandeļa krogs – Brandelis – atrodas Valmieras novada Kocēnu pagastā uz kādreizējā Rīgas–Tērbatas lielceļa, vietā, kur no tā atzarojies vecais Limbažu lielceļš.

Pārbūvētā krogus ēka mūsdienās ir labā tehniskā stāvoklī un tiek daļēji izmantota – vienā bijušajā stadulā (DR galā) iekārtots pārtikas un saimniecības preču veikals “Labais”, otrā (ZR galā) – auto virsbūvju remonta darbnīca “Silat”. Vidējā – krogus daļa – šobrīd stāv tukša un gaida pircējus vai īrniekus.

Savu līdz mūsdienām saglabāto nosaukumu Kokmuižas Brandeļa krogs – un no tā vēlāk arī visa apkaime – visticamāk, guvis no vietējā muižas aldara Johana jeb Jāņa Brandeļa (Johann Brandl), kurš bijis pirmais jaunuzceltā krogus nomnieks. Lai gan pastāv uzskats, ka Brandelis pats krogu arī cēlis par saviem līdzekļiem, dokumentāli pierādījumi tam pagaidām nav iegūti. Nav arī ziņu par konkrētu gadu, kad krogs celts.

No Vācijas uz Vidzemi pārbraukušais aldaris Brandelis bija ne vien labs sava amata pratējs, veiksmīgs uzņēmējs, kroga un Kokmuižai piederošās pusmuižas, Kārļa muižas, nomnieks, bet arī sabiedriskais darbinieks, kurš ne tikai atbalstīja, bet arī pats aktīvi iesaistījās Valmieras latviešu kultūras dzīves norisēs. 1887. gadā Brandelis mirst. Pēc viņa krogum bijuši vairāki citi saimnieki. 1930. gadu beigās Brandeļa krogā darbojies pārtikas un dzērienu veikals. Īsi pirms Latvijas okupācijas 1940.gadā bijušā kroga telpās ticis iekārtots Kocēnu pagasta aizsargu nams.

Pēc Otrā pasaules kara Brandelis tiek izmantots kā tautas nams, kur notiek dažādas sanāksmes, izrādes, koncerti, tiek rādīts kino. Telpas izmanto arī Valmieras autotransporta uzņēmums, kas tajā ierīko ēdnīcu un sporta zāli. Tautas nams Brandelī darbojas līdz 1970. gadu beigām, kad Kocēnos, pārbūvējot un papildinot ar piebūvi muižas austrumu klēti, uzceļ jaunu, 1980. gadā atklātu kultūras namu. 1970. gadu otrajā pusē daļu krogus ēkas kapitāli pārbūvē, iekārtojot tajā autoskolu.

Tipoloģiski krogs pieskaitāms pie dzirnavu krogiem, kur papildu lielceļa kroga funkcijai tas izmitināja viesus graudu malšanas laikā, kas reizēm varēja prasīt pat vairākas dienas. Brandeļa funkcionālais plānojums sastāvējis no plašām kroga telpām ar zāli ar skatuvi otrajā stāvā, kas krogā izbūvēta jau sākotnēji, kā arī divām stadulām, kas pievienotas lenķī, sekojot kādreizējā ceļa konfigurācijai. Kroga kopējais garums ir aptuveni 113 metri.

Mūsdienās krogs ir zaudējis savu kādreizējo arhitektoniski vērtīgo veidolu – kroga telpu būvapjomam blakus mezonīnam un virs ziemeļu puses stadulas izbūvēts papildu stāvs, kas vizuāli disonē ar rietumu stadulas viena stāva būvapjomu, izbūvēti dažādi logi, mainīts jumta slīpums un kopējais būvapjoms. Fasādes ir apmestas un praktiski nekas neliecina, ka ēka būtu celta 19. gadsimtā. 

 

Adrese: Kocēnu pagasts, Brandeļi (koordinātes - 57.52155 25.36395 )

 

Pultuskas bīskapu pils (Zamek Biskupi w Pułtusku)

 

                                                                  (1905.gada foto)

                                                                                (1960-to gadu foto) 

                                               (Fotografēts 2024.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                               (Fotografēts 2024.gadā, Beates Sūniņas foto)
 

 

Pultuska ir pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē pie Narevas upes. Viduslaikos viena no svarīgākajām pilsētām Mazovijā.

Pils atrodas mākslīgi izveidotā kalnā. Senākās arheologu atrastās kolonizācijas pēdas sniedzas 13. gadsimtā. 13. gadsimtā pilsēta un plaša teritorija ap šodienas Pultusku tika nodota Plockas bīskapiem. Kopš tā brīža vairāk nekā sešsimt gadus viņi valdīja pilī. Sākumā pils rezidence bija no koka. 14. gadsimtā vai varbūt bīskapa Pāvela Gižicka (1439-1463) laikos kalna rietumu daļā uzcelta ķieģeļu Mazā māja - vienkārša ēka taisnstūra formā ar četrstūrainu mūra torni.

Nopietnāki pils celtniecības darbi sākās 16.gadsimtā. Uz ziemeļiem no Mazās mājas tika uzbūvēta Lielā māja. Tā bija ķieģeļu divstāvu taisnstūra ēka. 16. gadsimtā pēc bīskapa Pjotra Miškovska ierosinājuma tika izveidoti divi dārzi ar augļu kokiem un vīnogulājiem, kas no pilsētas atdalīti ar žogu. 17. gadsimtā bīskaps Henriks Firlejs uzcēla milzīgo arkādes tiltu pie pie pils ieejas.

Zviedru laikā pils tika gandrīz iznīcināta. Pils rekonstrukcija tika uzsākta 17.gadsimta beigās. Lielā māja tika uzcelta no jauna un no Mazās mājas paliekām tika uzcelts rietumu spārns ar jauno kapelu. Uz austrumiem no vārtu ēkas tika uzbūvēts pilnīgi jauns ziemeļrietumu spārns. Interjeri tika dekorēti ar holandiešu flīzēm. Atjaunotajos dārzos izveidoja oranžērijas un lapenes.

Trešās Polijas sadalīšanas rezultātā Pultuska nonāca Prūsijas pārvaldībā. Rezidence daudz cieta Napoleona karu laikā. Tajā laikā pilī tika izveidots kara hospitālis un tādēļ ļoti cieta pils interjērs. Pili pēc tam atjaunoja, bet 1841. gada ugunsgrēka laikā pils atkal cieta. Neskatoties uz to, ka lielākā pils daļa tika nopostīta, tā atkal tika uzcelta no jauna. Plockas bīskapi šeit dzīvoja līdz 1852. gadam, un pēdējais no viņiem bija Francišeks Pavlovskis. Visbeidzot 1866. gadā pili atņēma Krievijas varas iestādes. Pēc tam atkal pilī atradās armijas slimnīca. Pēc suverenitātes atgūšanas 1918. gadā ēka kļuva par rajona varas iestāžu mītni un pildīja šo funkciju līdz 1975. gadam. Pēc tam sākās pārbūve, kas ilga 15 gadus. Interjeri tika pārveidoti un  pielāgoti viesnīcas vajadzībām. Viesnīca ēkā atrodas līdz pat mūsdienām.

 

Adrese: Polija, Pultusk, Szkolna 11 (koordinātes - 52.70390, 21.09447 )