Paltmales muiža (Baltemal, Paltemal)

 

                                                                   (1920-to gadu foto)

                                                                                   (Gads nezināms)

 

                                                  (Muižas ēkas makets Vienkoču parkā Līgatnē)

                          (Iespējams kāds atlikums no muižas laikiem, fotografēts 2024.gadā, Līgas Landsbergas foto)

 

Paltmales muižas kungu māja celta ap 1682.gadu, bet līdz mūsdienām nav saglabājusies. Vairāk vai mazāk pārbūvētas saglabājušās dažas saimniecības ēkas, kas mūsdienās atrodas privātīpašumos. Muižas teritorija bijusi ap tagadējo Līgatnes staciju un Līgatnes upīti. Vienkoču parkā izstādīti vairāku tādu ēku maketi, kuru mūsdienās vairs nav, to starpā arī Paltmales muiža. Maketā tā veidota kā koka ēka un atspoguļo laiku, kad vēl nebija apmūrēta.

Sākotnēji muiža piederēja ģenerālfeldmaršalam Pēterim Edmondam de Lasī. 1791.gadā muižu nopirka Georgs fon Brauns. Vēlāk šī muiža ieņem nozīmīgu vietu stāstā par Līgatnes papīrfabrikas vēsturi, jo 1814.gada novembrī Rīgas tirgotāji Justus Štorhs un Kārlis Kibers no Paltmales muižas nopirka zemes gabalu pie Līgatnes upītes un nosauca to par Conradsruhe, kur izveidoja papīrdzirnavas. Papīru sāka ražot 1815.gadā. 1856.gadā par muižas un dzirnavu īpašnieku kļuva Karls Georgs fon Grothuss. Viņa laikā kungu māja tika pārbūvēta. 1880.gadā muižu nopirka Viktors Kibers, kura dzimtai tā piederēja līdz atsavināšanai.

1933.gada izdevums “Ugunsdzēsējs” raksta: “Pagājušā gada pavasarī nāca piešķiršanā Paltmales muižas centra pils ēka, kuru pieprasīja Līgatnes brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība, un kuru nodeva biedrības īpašumā tā paša gada 23.aprīlī. Pils ēka bija galīgi nolaista, pussagruvusi un nelietojamā stāvoklī, kādēļ ārkārtējā pilnā biedru sapulce nolēma ēku izbūvēt par biedrības namu ar zāli un skatuvi, kaut gan kasē bija skaidrā naudā Ls 300. Tajā pašā pilnā sapulcē biedri uzņēmās klaušas, katrs 5 darba dienas. Namu nolēma izbūvēt saimnieciskā kārtā un darbus vadīt uzņēmās bez atlīdzības biedrības priekšnieks būvuzņēmējs J. Mūrmanis. Biedrības valde griezās pie apkārtējiem lauksaimniekiem ziedot izbūves darbiem koku materiālus, Visumā apkārtējie lauksaimnieki bija atsaucīgi un ziedoja šai vajadzībai 49 baļķus, jumtu skaidas, 52 stalažu kokus un apmēram 75 kv. pēdu dēļu. Tāpat izpildīja dažādus materiālu pievešanas darbus - kopā 17 zirdzinieku darba dienas. Nama izbūve izmaksājusi biedrībai Ls 14.000, no kuras puse ir savākta caur ziedojumiem un izrīkojumiem, bet par atlikušo daļu apmēram Ls 7000 biedrībai ir parāds.”

Man nav izdevies noskaidrot vai ēka tika toreiz atjaunota. Otrā pasaules kara laikā tā tika uzspridzināta un tās vietā iekārtotas kolhoza mehāniskās darbnīcas, nolīdzinot muižas vietu līdz ar zemi.

 

Adrese:  Cēsu novads, Līgatnes pagasts, Augšlīgatne (koordinātes +/- 57.198272, 25.036111 )

 

 

Saulkrasti, viesnīca "Strand"

 

                                                              (Viesnīcas ēka senāk)

 

                                                      (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

 

1823. gadā Lēdurgas muižas īpašnieks Karls fon Reiterns un Bīriņu muižas īpašnieks Aleksis fon Pistolkorss mazapdzīvotajā piejūras teritorijā uz ziemeļiem no Pēterupes uzcēla pirmās vasarnīcas un izveidoja jaunu peldvietu, kuru tā arī nosauca par Neibādi (Neubad). 

Drīz pēc tam Bīriņu muižas īpašnieks iegūst savā īpašumā visu Neibādi un visas vasarnīcas te piederēja tikai Bīriņu muižai. Vidzemes muižnieki šeit īrēja istabas, pusdienoja restorānā un pavadīja vakarus vietējās kūrmājas (Kuhrhaus) klubā. Tās bija slēgtas telpas, kur notika simfoniskā orķestra koncerti, teātra izrādes un balles. Turpat blakus tika iekopts parks. Ap šo laiku, 19. gadsimta vidu, tapusi arī viesnīca “Strand”.

Kūrorta uzturēšana izmaksāja ļoti dārgi, tādēļ jaunais Bīriņu muižas īpašnieks Augusts fon Pistolkorss sāka izīrēt citiem muižniekiem zemesgabalus vasarnīcu būvei. Sākās strauja Neibādes (Saulkrastu) kūrorta attīstība. Tiek uzcelta baznīca, skola, ārsta māja, vairākas villas un viesnīcas augstdzimušiem atpūtniekiem no Pēterburgas, Maskavas, Tērbatas un Ziemeļvidzemes muižniekiem. Uz jūrmalas kūrortiem devās arī vienkārši ļaudis ikdienišķās pastaigās, bet Neibāde sagaidīja vienīgi īpaši izmeklētus, turīgus atpūtniekus.

Viesnīca “Strand”, tikai nomainot īpašniekus, darbojas līdz pat 20. gadsimta vidum, kad Padomju okupācijas laikos pārtop par poliklīniku un dzīvokļu māju. Atjaunojoties Latvijas neatkarībai, viesnīca “Strand” nonāk Latvijas brīvvalsts laika īpašnieku rokās un šodien te atkal darbojas viesnīca “Strand”.

 

Adrese: Saulkrasti, Ainažu iela 17