Paltmales muiža (Baltemal, Paltemal)

 

                                                                   (1920-to gadu foto)

                                                                                   (Gads nezināms)

 

                                                  (Muižas ēkas makets Vienkoču parkā Līgatnē)

                          (Iespējams kāds atlikums no muižas laikiem, fotografēts 2024.gadā, Līgas Landsbergas foto)

 

Paltmales muižas kungu māja celta ap 1682.gadu, bet līdz mūsdienām nav saglabājusies. Vairāk vai mazāk pārbūvētas saglabājušās dažas saimniecības ēkas, kas mūsdienās atrodas privātīpašumos. Muižas teritorija bijusi ap tagadējo Līgatnes staciju un Līgatnes upīti. Vienkoču parkā izstādīti vairāku tādu ēku maketi, kuru mūsdienās vairs nav, to starpā arī Paltmales muiža. Maketā tā veidota kā koka ēka un atspoguļo laiku, kad vēl nebija apmūrēta.

Sākotnēji muiža piederēja ģenerālfeldmaršalam Pēterim Edmondam de Lasī. 1791.gadā muižu nopirka Georgs fon Brauns. Vēlāk šī muiža ieņem nozīmīgu vietu stāstā par Līgatnes papīrfabrikas vēsturi, jo 1814.gada novembrī Rīgas tirgotāji Justus Štorhs un Kārlis Kibers no Paltmales muižas nopirka zemes gabalu pie Līgatnes upītes un nosauca to par Conradsruhe, kur izveidoja papīrdzirnavas. Papīru sāka ražot 1815.gadā. 1856.gadā par muižas un dzirnavu īpašnieku kļuva Karls Georgs fon Grothuss. Viņa laikā kungu māja tika pārbūvēta. 1880.gadā muižu nopirka Viktors Kibers, kura dzimtai tā piederēja līdz atsavināšanai.

1933.gada izdevums “Ugunsdzēsējs” raksta: “Pagājušā gada pavasarī nāca piešķiršanā Paltmales muižas centra pils ēka, kuru pieprasīja Līgatnes brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība, un kuru nodeva biedrības īpašumā tā paša gada 23.aprīlī. Pils ēka bija galīgi nolaista, pussagruvusi un nelietojamā stāvoklī, kādēļ ārkārtējā pilnā biedru sapulce nolēma ēku izbūvēt par biedrības namu ar zāli un skatuvi, kaut gan kasē bija skaidrā naudā Ls 300. Tajā pašā pilnā sapulcē biedri uzņēmās klaušas, katrs 5 darba dienas. Namu nolēma izbūvēt saimnieciskā kārtā un darbus vadīt uzņēmās bez atlīdzības biedrības priekšnieks būvuzņēmējs J. Mūrmanis. Biedrības valde griezās pie apkārtējiem lauksaimniekiem ziedot izbūves darbiem koku materiālus, Visumā apkārtējie lauksaimnieki bija atsaucīgi un ziedoja šai vajadzībai 49 baļķus, jumtu skaidas, 52 stalažu kokus un apmēram 75 kv. pēdu dēļu. Tāpat izpildīja dažādus materiālu pievešanas darbus - kopā 17 zirdzinieku darba dienas. Nama izbūve izmaksājusi biedrībai Ls 14.000, no kuras puse ir savākta caur ziedojumiem un izrīkojumiem, bet par atlikušo daļu apmēram Ls 7000 biedrībai ir parāds.”

Man nav izdevies noskaidrot vai ēka tika toreiz atjaunota. Otrā pasaules kara laikā tā tika uzspridzināta un tās vietā iekārtotas kolhoza mehāniskās darbnīcas, nolīdzinot muižas vietu līdz ar zemi.

 

Adrese:  Cēsu novads, Līgatnes pagasts, Augšlīgatne (koordinātes +/- 57.198272, 25.036111 )