(1935.gada foto)
.JPG)
.JPG)
(Fotografēts 2022.gadā, V.S. foto)
Dzelzceļa stacija Vecāķi tika atklāta 1933. gada 26.oktobrī dzelzceļa līnijā Rīga-Rūjiena. Stacijas ēka galvenokārt bija paredzēta atpūtniekiem, kas devās uz Vecāķu pludmali. Stacijas ēka pilnībā tika pabeigta tikai 1935. gada septembrī. Tā ir statņu būve, kas no ārpuses apšūta ar papi un apmesta, līdzās stacijai tika izbūvēta koka nojume pasažieriem.
Adrese: Rīga, Mangaļu prospekts 1c
Dundagas muižas pusmuiža.
Adrese: Talsu novads, Dundagas pagasts (koordinātes - 57.505770, 22.383298)
1892. gada 9.jūlijā Rīgas un Mītavas bīskaps Arsēnijs iesvētīja apbūves vietu un baznīcas pamatu ielikšanu. Arhitektūras projekta un tāmes aprēķināšanu, kā arī būvniecības dokumentācijas sagatavošanu bez maksas veica tā laika pazīstamais arhitekts V. Lunskis. Viņa vadībā celtniecības darbi tika veikti ātri. Pēc gada dievnams bija uzcelts. Tas atradās gleznainā vietā senu ozolu ielenkumā. Veiksmīgais arhitektonisko formu savienojums, ēkas elementu kompaktums, ieskaitot zvanu torni, pasvītroja stilistisko vienotību un atstāja vislabāko iespaidu.
Adrese: Jūrmala, Ķemeri, Katedrāles laukums 1
Ar Ķemeru sēravotu iestādes vadītāja Dr. F. fon Berga un R. Polmaņa gādību 1897.gadā uzbūvēja luterāņu baznīcu ar 500 vietām, kas toreiz bija vienīgā Ķemeru mūra ēka. Baznīca celta pēc inženiera Heinriha Šēla projekta historisma arhitektūras tradīcijās, stilistiski tuva neogotikai. Iesvētīta 1897. gada 2. jūnijā un sākuma periodā bija atvērta tikai kūrorta sezonas laikā vasarās. Parasti dievkalpojumi svētdienās no rīta notika vācu valodā, bet pēcpusdienā latviešu valodā. Bieži dievkalpojumus Ķemeros noturēja mācītāji, kas kūrortā uzturējās dziedniecības nolūkos.
Ķemeru baznīcas pagalmā tika apbedīti Pirmā pasaules karā kritušie latviešu strēlnieki, 1924. gada 14. septembrī atklāja pieminekli obeliska veidā. Vienā pusē uz plāksnes rakstīti vārdi: „1915.—1917. Varoņu slava nemirst mūžīgi. Šeit dus 80 latvju strēlnieki, miruši varoņu nāvē cīņā pret vāciešiem no 2. Rīgas, 5. Zemgales, 6. Tukuma, 7. Bauskas un 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulkiem. Neaizmirsti arī tu viņus.” Otrā pusē krustoti palmu zari un šķēpi. Vēlāk baznīcas otrā pusē apbedīti 1919. gada maijā Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušie kapteiņa Zolta rotas karavīri. P.Zolts vēlāk pārapbedīts dzimtas kapos Mazsalacā.
1929. gada 21. janvārī Ķemeru draudze kļuva patstāvīga, bet mācītājs tai bija kopīgs ar Slokas draudzi. Draudzes locekļu skaits izauga no 200 līdz apmēram 1000. Otrā pasaules kara laikā baznīcu skāra trīs artilērijas šāviņi.
2000. gadā tika saremontēts baznīcas tornis, 2001. gadā uzlikts jumta segums sakristejai, bet 2005. gadā pabeidza klāt jumta segumu visam dievnamam. Kāpnes pie ieejas sakristejā atjaunoja 2006. gadā. 2008. gada vasarā tika izgaismots baznīcas tornis, kā arī tiek nodots galīgajai apstiprināšanai baznīcas žoga restaurācijas projekts. 2009. gada jūnijā tiek veikta baznīcas iekšienes arhitektoniskā izpēte, lai varētu meklēt finansējumu baznīcas iekšienes kapitālajam remontam. 2014. gadā uzsāka baznīcas iekšienes restaurācijas darbus.
Adrese: Jūrmala, Ķemeri, Andreja Upīša iela 18