Jelgava, kinoteātris "Zemgale"

 

                                                   (Abi foto - apmēram 1950-ie - 1980-ie gadi)

                                                                                  (2008.gada foto) 

                                              (Fotografēts 2024.gadā, Līgas Landsbergas foto)

 

1954. gada decembrī Jelgavā durvis vēra kinoteātris “Zemgale” (mūsdienās pārbūvēts par biznesa centru). Ēka celta pēc tipveida projekta, kuru izstrādāja arhitekts Semjons Jakšins. Vairākus gadus iepriekš - 1949. gadā Staļingradā tika uzcelts pirmais šāda plānojuma kinoteātris Padomju Savienībā “Udarņik”. Ēkas pamatiem izmantoti kapakmeņi, kas vesti no kapiem pie dzelzceļa stacijas. Pirmajā stāvā bija kases, bufete un foajē ar parketa grīdu, kurā pirms seansiem uzkavējušies apmeklētāji. Tajā bijuši avīžu galdiņi, pie kuriem varēja pasēdēt un pašķirstīt jaunākos preses izdevumus. Otrajā stāvā līdzās atradās divas zāles, kopējais vietu skaits tajās – 351. Mūsdienās ēka pārbūvēta (2008.gadā) un tajā atrodas Swedbank un vairākas citas iestādes.

 

Adrese: Jelgava,  Pasta iela 47

 

Jelgavas pionieru nams

 

                                         (Nams, kas atradies vēlāk uzbūvētā pionieru nama vietā)

 

                                              (Fotografēts 2024.gadā, Līgas Landsbergas foto)

 

Šim rakstam lieku virsrakstu „Jelgavas pionieru nams”, jo vietnē jelgava.lv ir teikts, ka ēka ir uzbūvēta padomju okupācijas gados kā pionieru nams. Precīzāk – 1958.gadā. Tāda informācija atrodama 1958.gada laikrakstos. Ēka esot būvēta uz vecās, tajā vietā bijušās ēkas pamatiem. Tomēr pie atjaunotā nama ir pielikta plāksne, ka 1919.gadā no šī nama pulkvedis Kalpaks devis pirmo pavēli savam bataljonam. Ja nams celts padomju okupācijas laikā, tad pilnīgi noteikti Kalpaks nevarēja dot pavēli no šī nama. Ja viņš pavēli devis no kāda nama, kas atradies šajā vietā, tad tā arī vajadzēja uz plāksnes rakstīt.

Tālāk publicēju informāciju no vietnes jelgava.lv: „Nams Pasta ielā 32 ir celts pēc otrā pasaules kara un atrodas ļoti vēsturiskā vietā. Kāds vecs Jelgavas pilsētas plāns no 1859. gada rāda, ka tagadējā Raiņa parka vietā ir pastāvējis dārzs, ko sauca tā toreizējā īpašnieka vārdā – par Paula dārzu. Karlam Pauli tur bija savs uzņēmums – alusdarītava ar pie tā izveidotu publisko dārzu, pastaigu celiņiem, bumbotavu, paviljonu ar atspirdzinošiem dzērieniem.

Pie dārza (Pasta ielas pusē) bija divas divstāvu mūra ēkas, no kurām vienā bija paliela zāle saviesīgu pasākumu rīkošanai.

Ar laiku mainījās īpašuma saimnieki un plāni, bet parks palika arī turpmāk iecienīta jelgavnieku atpūtas vieta. Ap 1870. gadu šo īpašumu nopirka Širkenhēfers, kurš samazināja dārzu, un ar tirgotāja Martinelli atbalstu atvēra restorānu ar verandām, vasaras un ziemas skatuvi. Tur tika rīkotas tam laikam liela mēroga teātra izrādes un koncerti.

19. gadsimta 80. gados Paula dārzā zemi nopirka Jelgavas krievu saviesīgā biedrība „Kružok”, kas tur nolēma uzcelt savu biedrības namu. Biedrības „Kružok” namu Pirmā pasaules kara laikā vācu armija izmantoja kā karavīru mītni.

Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gadā namu dažas dienas kā savu mītni izmantoja latviešu karavīri Oskara Kalpaka vadībā, atkāpjoties no Rīgas uz Liepāju.

Pēc pirmā pasaules kara namu izmantoja dažādiem sabiedriskiem pasākumiem Jelgavas latviešu sabiedriskās organizācijas, bet 1934. gadā nams tiek nodots aizsargu organizācijai un pārdēvēts par „Zemgales klubu”. Otrā pasaules kara laikā – 1944.gadā, nams tika nopostīts un pēc kara vairs netika atjaunots”.

1958.gadā šajā vietā tiek uzcelts nams speciāli pionieru lietošanai – Jelgavas pionieru un skolēnu nams. 1989. gadā pionieru nama vietā izveidoja jaunatnes namu „Junda”. 1992.gadā to pārdēvēja par estētikas skolu „Junda”, bet 1995.gadā tas ieguva nosaukumu - Jelgavas bērnu un jauniešu centrs „Junda”. Kad „Junda” pārcēlās uz jaunām telpām, nams palika tukšs un to sāka atjaunot, lai tajā izvietotu Jelgavas dzimtsarakstu biroju. Namu pēc rekonstrukcijas un piebūves uzbūvēšanas atklāja 2024.gada maijā.

 

Adrese: Jelgava, Pasta iela 32

 

Bauskas pamatskola

 

                                            (Ēka Rīgas ielā 8, fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

 

                                            (Ēka Rīgas ielā 32, fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

 

Bauskas pamatskolas vēsturei esot grūti izsekot. Tā saka skolas vēstures pētnieki, jo skola bieži mainījusi atrašanās vietas. Skolas pirmsākumi meklējami 1919.gada septembrī, kad tā uzsāka darbu Lielajā Baznīcas iela 7 pārziņa Jāņa Žibeika vadībā. Skolā bija 127 skolēni un 6 skolotāji. 1930.gadā tika uzcelta jauna skolas ēka Uzvaras ielā 10 (tagadējā Bauskas Valsts ģimnāzija) un pamatskola pārcēlās uz to. Otrā pasaules kara laikā skola darbojusies Vienības (Rīgas) ielā 8. 1951.gadā skolu pārvieto uz ēku Rīgas ielā 32 - ēku, kura celta 1905.gadā kā I.Kļaviņas zēnu elementārskola, vēlāk privātģimnāzija. Skola šajā adresē atrodas arī mūsdienās. 1993./1994.gadā tai piebūvēta piebūve un sporta zāle. Ēkā Rīgas ielā 8 atradusies arī pirmsskolas iestāde “Pienenīte”. Tā tiek saukta arī par Dzelteno māju.

Uz ēkas Rīgas ielā 8 ir trīs plāksnes, no kurām varam uzzināt, ka šo skolu 1903.gadā beidzis ģenerālis Krišjānis Berķis (1884-1942), bet 1884.gadā – skolu šajā ēkā pabeidza sabiedriskais darbinieks un publicists Vilis Olavs (1867-1917). Uz trešās plāksnes ir vesels saraksts ar ievērojamiem cilvēkiem, kuri šajā skolā mācījušies.

Uz ēkas Rīgas ielā 32 arī ir plāksnes. Viena veltīta Latvijas armijas pulkvedim Vilim Janumam, kurš mācījies šajā ēkā. Otra plāksne vēsta par šīs skolas skolotāju un diirektoru, LPSR  Augstākās padomes deputātu Voldemāru Strautnieku, kuru 1941.gadā nogalinājuši vācieši.

 

Adrese: Bauska, Rīgas iela 8 un 32