Ilzu luterāņu baznīca

 

                                                                (2022.gada foto)

                                             (Fotografēts 2024.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Pašreizējo Ilzu baznīcu 1844. gadā uzcēla Ilzesmuižas (Ilzenbergas muižas) īpašniece Elizabete fon Orgīza–Rūtenberga. Baznīca stipri cieta Otrā pasaules kara laikā, kad iznīcināta baznīcas iekārta un ērģeles. Saglabājušies tikai galvenie interjera elementi – altāris un mēbeles. Baznīca nav pārvērtusies drupās tikai pateicoties vietējo iedzīvotāju pūlēm. Pie baznīcas bijusi sešstūru ķieģeļu kapliča ar kārniņu jumtu, kurā apglabāta barona ģimene. Tagad tā izlaupīta, sagruvusi. Pie baznīcas ir kapa piemineklis jauneklim Emīlam Lomačam (1872-1894), kurš aizgāja bojā duelī 22 gadu vecumā. Viņa brālis ar līgavu, kas abi kopā gājuši nāvē, apglabāti blakus kapličā. Pie baznīcas mētājas vēl kāds metāla krusta fragments ar Wilhelm von Bohman (1799-1862) vārdu.

Ilzu baznīca un tai piegulošās ēkas vēsturiski bijušas Ilzenbergas muižas kompleksa sastāvā. Taču pirmās Latvijas brīvvalsts laikā pati muiža tikusi Lietuvai, bet šī teritorija palikusi Latvijā. Robeža pa vidu. Ilzenbergas muižu iegādājies kāds no Lietuvas bagātajiem vīriem un tā tagad atdzimst iespaidīgu investīciju greznumā. Ilzu baznīca piederējusi Neretas draudzei un 20. gadsimta 90. gadu iedvesmā draudze arī mēģinājusi dievnamu uzturēt. Taču pietiekami ātri sapratuši, ka tas nebūs iespējams, un no īpašuma atteikušies. Tas nonācis Viesītes novada pašvaldības pārvaldībā. Trīsdesmit gadus par Ilzu baznīcu rūpējusies Sarkaņu ģimene – pieskatījuši, uzkopuši, remontējuši, rādījuši cilvēkiem un sargājuši no izpostīšanas.

2019.gadā baznīca tika izsolīta un uz to pretendēja tikai viens pretendents - Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBĀL), tā dēvētā trimdas baznīca, kurai Latvijā jau ir vismaz sešas draudzes. LELBĀL no LELB atšķiras ar saviem tolerantākiem un modernākiem uzskatiem, piemēram, atbalsta sieviešu ordināciju, dievgalda kopību ne tikai ar citām luterāņu baznīcām pasaulē, bet pat citu konfesiju ticīgajiem, kā arī neieņem karojošu, “vienvirziena” pozīciju vairākos teoloģiskajos jautājumos. Patiesībā LELBĀL savāca naudu, lai šo baznīcu palīdzētu iegādāties Sarkaņu ģimenei. Ilzu baznīca ir vienīgais privātais vēsturiskais dievnams Latvijā. Ir privātās mūsdienās būvētās kapellas, taču tās nav vēsturiskas.

Blakus baznīcai atrodas sarkanu ķieģelu ēka, kas šobrīd ir dzīvojamā māja. Lai vai kā gribētos domāt, ka tā ir mācītājmuiža, tā tomēr ir pirmā Rites pagasta skola. Vēlāk skolai uzbūvēta jauna ēka. Bet kolhozu laikos šajā ēkā bijis kolhoza kantoris.



Adrese: Jēkabpils novads, Rites pagasts, Kacīte (koordinātes - 56.158208, 25.496912 )

 

Baronu apbedījumi Cīruļu kapos, Zalves pagastā

 

                                               (Fotografēts 2024.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Cīruļu kapos apbedīti vairāki von Düsterlohe dzimtas pārstāvji. Dzimtas kapa vietai apkārt ir no akmeņiem mūrēta sēta ar dzelzs vārtiem. Vārti nesen restaurēti ar dzimtas ģerboņiem uz tiem. Vārti ir slēgti. Bet pieminekļi iekšpusē daudz cietuši. Salasāmie dzimtas pārstāvji ir sekojoši:
Rudolph Ernst Woldemar von Düsterlohe (05.01.1817-24.02.1901)
Franziska Benigna Margarethe von Düsterlohe, geb. von Bienenstamm (10.11.1823-05.12.1854)

Ernestine von Düsterlohe (25.04… - 12.09….) – piemineklis ir sadauzīts, saglabājusies tikai puse no tā.



Adrese: Aizkraukles novads, Zalves pagasts (koordinātes - 56.290434, 25.146470) 

 

Skaistkalnes baznīca

 

                                                                   (1920-to gadu foto)

                                                                                     (1940-to gadu foto) 

                                                 (Fotografēts 2022.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                         (Fotografēts 2024.gadā, Līgas Landsbergas foto)

 

Jezuītu ordeņa celtā Skaistkalnes Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs Uzņemšanas Romas katoļu baznīca ir izcils agrā baroka stila arhitektūras piemineklis. Vēl 18. gadsimta sākumā baznīca bija lielākais un greznākais katoļu dievnams Latvijā.
Baznīcas celtniecības darbi sākti 17. gadsimtā pateicoties vairākiem ietekmīgiem finansētājiem. 1692.gadā darbi noslēdzās un baznīca tika iekārtota neparasti lielā barokālā greznībā. Virs baznīcas durvīm lasāms celtniecības darbu noslēgšanas gadskaitlis un jezuītu ordeņa devīze «AD MAIOREM DEI GLORIAM» (Lielākam Dieva godam).
Lielā balti krāsotā trīsjomu bazilika, kuras rietumu galā paceļās divi iespaidīga izmēra torņi, bija viena no pirmajām agrā baroka stila divtorņu katedrāles tipa baznīcām Latvijā. Tā kļuva par sava veida paraugu veselai virknei vēlāk celto Latgales katoļu baznīcu. Otrā pasaules karā baznīcas torņi tika sagrauti un līdz pat 2022.gadam tā stāvēja bez torņiem. 2022. un 2023. gadā baznīca tika restaurēta, atjaunoti arī nopostītie torņi, mainīts jumta segums, kā arī atsvaidzināta ēkas fasāde.

Zem Skaistkalnes baznīcas ir velvēti pagrabi, kurus līdz 19. gadsimtam izmantoja kā apbedīšanas vietu. Kurzemes hercogistes laikā tur apglabāti katoļticīgie Vidzemes ģenerālgubernatori Pēteris Lasī (1751) un Georgs Brauns (1792), ģenerālgubernatora marķīza Filipa Pauluči sieva un daudzu katoļticīgo muižnieku dzimtu piederīgie. 2001.—2002. gadā līdz tam aizgruvušās kapenes tika sakārtotas.

1937.gada izdevums “Ekskursants” par Skaistkalni raksta: “Skaistkalne, vai kā to agrāk sauca - Šēnberga, bija plaši pazīstama visā Latvijā jau sirmā senatnē. It sevišķi lielie gadatirgi bija tie, kas pulcināja zemniekus no daudziem novadiem, lai pārdotu savus ražojumus vai iegādātos lētāku saimniecībai nepieciešamo inventāru. Bez nedēļas tirgus šeit noturēja vēl deviņus gadatirgus, no tiem „kaņepāju" tirgus ilga vairākas dienas. Astoņi lielceļi, kas ved uz Skaistkalni, bija pilni braucēju: tur varēja sastapt gan piebaldzēnus ar audekliem, gan leišus ar zirgiem. Ne par velti tirgus nomnieks pirms pasaules kara maksāja muižai nomas naudu 1000 rubļus gadā. Apgrozība šeit bija liela. To apstiprina arī lielais krogu skaits, kas atradās Skaistkalnes centrā. Seši krogi maksāja muižai nomu 3000 rubļus gadā un, bez šaubām, vēl labi nopelnīja. Bija arī vēl citi apstākļi, kas pievilka šai vietai apmeklētājus. Vecā katoļu baznīca ar klosteri bija katoļu svētceļnieku mērķis, it īpaši lielākās svētku dienās. Pirmā baznīca bijusi koka celtne ārpus Skaistkalnes, netālu no Krusta šķūņa. Tā celta 1658. gadā par Jāņa Berga Karmela līdzekļiem. Kā jau parasts, par seno baznīcu celšanu tautā uzglabājušās dažādas teikas un nostāsti. Par šīs baznīcas celšanu stāsta, ka Skaistkalnes īpašnieks Karmels, pazaudējis acu gaismu, svēti apsolījies celt baznīcu un klosteri, ja atkal palikšot redzīgs. Viņš tiešām atguvis acu gaismu. Kur lai nu ceļ baznīcu, par to viņš nav varējis izšķirties. Kādreiz medībās Karmels dzinies pakaļ briedim, bet te piepeši viņa zirgs uz kāda pakalna nometies ceļos. To viņš uzskatījis par zīmi, ka šai pakalnā ceļama baznīca, ko arī sācis darīt. Šo darbu gan tikai pabeidza viņa dēls Francis Vladislavs, kas 1666.gada 15. maijā dievnamu līdz ar pārējām ēkām un zemes gabalu nodevis jēzuītu ordeņa pāteram Jēkabam Ugoskijam kā katoļu draudzes un baznīcas īpašumu uz mūžīgiem laikiem. Katoļu draudze kļuva arvien lielāka, un tās vajadzībām bija jāceļ lielāks dievnams. Veco baznīcu nojauca, pārcēla uz jaunu vietu kā filiāli, bet tās vietā cēla tagadējo mūra baznīcu. Baznīcu grezno divi torņi, kuros atrodas Latvijas laikā lieti zvani.

Baznīcas pagalmā atrodas divstāvu  klostera ēka, kas celta reizē ar dievnamu. Virs ieejas redzam franciskāņu ordeņa ģērboni. Ēku tagad apdzīvo seši mūki. Viņi vada katoļu garīgo dzīvi Skaistkalnes novadā. Pirms pasaules kara klosterī atradās vērtīga bibliotēka, ar apmēram 1000 sējumiem, pa lielākai daļai teoloģiska un filosofiska satura. Starp citu tur atradās arī dažas pirmās latviešu vārdnīcas: jezuītu pātera Eļgera vārdnīca no 1683. gada, Lottavica gramatika no 1737. gada un citas vecas grāmatas, kas tagad gan vairs klostera bibliotēkā nav atrodamas”.

 

Adrese: Bauskas novads, Skaistkalnes pagasts, Skaistkalne (koordinātes -  56.380358, 24.643241 )