Cēsis, bijušais pilsētas valdes nams

 

                                                                 (1930-to gadu foto)

                                                                     (Fotografēts 2019.gadā, V.S. foto)
 

                                                        (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

Ēka celta 1912. gadā un ir vācu muižnieku celto privātmāju paraugs. Arī šis nams sākotnēji piederēja kādai vācu muižnieku ģimenei. Nama projekta autors ir slavenais arhitekts Vilhelms Romans Reslers, kas radījis arī citas ievērojamas celtnes, piemēram, 1908. gadā celto Latvijas Valsts vēstures arhīvu, Jaunciema evaņģēliski luterisko baznīcu, vairākus klasicisma stilā celtus īres namus Rīgā, piemēram, namus Ausekļa ielā 7 un Eksporta ielā 3.

20.gadsimta 20.gados nams piederēja Rumpīšu ģimenei, arī Gunta Ulmaņa audžutēvam A. Rumpītim. Šajā ēkā pirmās Latvijas Republikas laikā atradās Cēsu pilsētas valde un Cēsu kūrorta komiteja. Rumpīšu ģimenei piedrēja arī vairāki citi Palasta ielas nami, piemēram, zeme, uz kuras tagad atrodas 1928.gadā būvētā Cēsu Romas katoļu baznīca. Cēsu pilsētas katoļu draudze, ko toreiz vadīja bīskaps Jāzeps Rancāns, no Rumpīša kunga Palasta ielā nopirka četras vecas mājas, no tām viena bija mūra ēka, kuru pārbūvēja par baznīcu, nojaucot sijas un griestus.

Mūsdienās Palasta ielā 11 jau kopš 1996.gada atrodas Cēsu mākslas skola. Ēkā atrodas arī Dzimtsarakstu nodaļa.

Adrese: Cēsis, Palasta iela 11

 

Cēsis, vecais rātsnams

 

                                                                 (1930-to gadu foto)

                                                                       (Fotografēts 2014.gadā, V.S. foto)

                                                                        (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

 

Vecais rātsnams ar piebūvi un sarga mājiņu ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis (18. gadsimts).
Ēku 1767. gadā cēlis toreizējais Cēsu pilsētas galva Miķelis Kristaps Marnics. Kad 1748.gada lielajā ugunsgrēkā vecais rātsnams nodega līdz ar visu pilsētas arhīvu, pilsētas pārvalde bija spiesta mitināties dažādos namos. 1861. gadā rāte atpirka šo namu no tā īpašniekiem, padarot to par rātsnamu. Namā starp otrā stāva logiem tika iemūrēts pilsētas ģērbonis. Sākotnēji pilsētas ģerbonis bijis kalta kvadrātveida nekrāsota akmens plāksne. Pirmais krāsojums ģerbonī ir bijis viendabīgi gaiši zilā tonī. 1900. gadā izgatavotā pilsētas ģērboņa oriģināls ir
iekļauts ēkas kāpņu telpas interjerā.

Vēlāk nama otrajā stāvā atradās Cēsu pilsētas valde. Pilsētas domes ārkārtas sēdē 1930. gada 8. oktobrī domnieki atzina, ka nams atrodas daļēja sabrukuma stāvoklī un ir nepiemērots pilsētas valdes kancelejai. Tādēļ nolēma pirkt piemērotu namu. Kā sevišķi piemērotu uzskatīja V. Rumpīša namu Palasta ielā 11. Kanceleja uz turieni pārcēlās 1935. gada rudenī, bet pirkšanu pilsētas valdes nokārtoja tikai 1939.gadā.

Šajā Rīgas ielas 7.namā atradās arī aptieka, kura tur saglabājusies līdz pat mūsdienām. 20.gadsimta 20. gados namā telpu īrēja arī apavu tirgotājs un kurpnieks Ed. Amats. 1929. gadā viņš iegādājās pats savu namu un veikalu un darbnīcu pārcēla uz Rīgas ielu 11a.
Nama piebūvē, bijušajā sarga mājā, 20.gadsimta 30. gados atradās Hermaņa Dreimaņa rakstāmlietu veikals un grāmatu sietuve. Sākoties padomju okupācijas varai 1940. gadā, viņa uzņēmumu nacionalizēja. Savu grāmatu sietuvi H. Dreimanis atguva vācu okupācijas laikā 1942. gada maijā.

 

Adrese: Cēsis, Rīgas iela 7

 

Cēsis, sapieru kazarmas

 

                                                          (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

Pirmās ēkas starp Gaujas un Līgatnes ielām celtas 1853. gadā sapieru kazarmas vajadzībām uz Cēsu pilsētai piederošās Jurģu muižas zemes. Pēc tam sapieru kazarmas ēkas pārbūvētas par cietumu ar nosaukumu "Cēsu centrālcietums". 1910. un 1911. gadā uz sešiem mēnešiem šeit ieslodzīts dzejnieks E. Treimanis-Zvārgulis. Te iegūtie pārdzīvojumi izteikti dzejoļu krājumā "Cietuma rozes". 20.gadsimta 20.-30. gados te atradās apriņķa cietums. Kā cietums tas savu statusu saglabāja arī 2. pasaules kara laikā un pirmajos pēckara gados. 1953.gadā cietuma korpusā tika ievietoti pirmie notiesātie jaunieši, un šī iestāde ieguva audzināšanas darba kolonijas statusu.

Adrese: Cēsis, Gaujas iela 23