(1930-to gadu foto)
Vecais rātsnams ar piebūvi un sarga mājiņu ir valsts
nozīmes arhitektūras piemineklis (18. gadsimts).
Ēku 1767. gadā cēlis toreizējais Cēsu pilsētas galva Miķelis
Kristaps Marnics. Kad 1748.gada lielajā ugunsgrēkā vecais rātsnams nodega līdz
ar visu pilsētas arhīvu,
pilsētas pārvalde bija spiesta mitināties dažādos namos. 1861. gadā rāte atpirka šo namu no tā īpašniekiem, padarot to par rātsnamu. Namā starp otrā
stāva logiem tika iemūrēts pilsētas ģērbonis.
Sākotnēji pilsētas ģerbonis bijis kalta kvadrātveida
nekrāsota akmens plāksne. Pirmais krāsojums ģerbonī ir bijis viendabīgi gaiši zilā tonī. 1900. gadā
izgatavotā pilsētas ģērboņa oriģināls ir
iekļauts ēkas kāpņu telpas interjerā.
Vēlāk nama otrajā stāvā atradās Cēsu pilsētas valde. Pilsētas domes ārkārtas sēdē 1930. gada 8. oktobrī domnieki atzina, ka nams atrodas daļēja sabrukuma stāvoklī un ir nepiemērots pilsētas valdes kancelejai. Tādēļ nolēma pirkt piemērotu namu. Kā sevišķi piemērotu uzskatīja V. Rumpīša namu Palasta ielā 11. Kanceleja uz turieni pārcēlās 1935. gada rudenī, bet pirkšanu pilsētas valdes nokārtoja tikai 1939.gadā.
Šajā Rīgas ielas 7.namā atradās
arī aptieka, kura tur saglabājusies līdz pat mūsdienām. 20.gadsimta 20. gados
namā telpu īrēja arī apavu tirgotājs un kurpnieks Ed. Amats. 1929. gadā viņš
iegādājās pats savu namu un veikalu un darbnīcu pārcēla uz Rīgas ielu 11a.
Nama piebūvē, bijušajā sarga mājā, 20.gadsimta 30. gados atradās Hermaņa
Dreimaņa rakstāmlietu veikals un grāmatu sietuve. Sākoties padomju okupācijas
varai 1940. gadā, viņa uzņēmumu nacionalizēja. Savu grāmatu sietuvi H.
Dreimanis atguva vācu okupācijas laikā 1942. gada maijā.
Adrese: Cēsis, Rīgas iela 7
