Cēsu tautas skola (Vecā mācītājmāja)

 

                                                        (Fotografēts 2014.gadā, V.S. foto)

                                                                        (Fotografēts 2016.gadā, V.S. foto) 

                                                          (Fotografēts 2019.gadā, V.S. foto)

                                                                         (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)
 

Nams pazīstams kā bijusī mācītājmāja. Šī ir vecākā skolas ēka Cēsīs, kas saglabājusies līdz mūsdienām. Tā celta 1786. gadā vietā, kur 1667. gadā atradās pirmā latviešu skola. Skola skaitījās pamatskola, jeb kā to 18.gadsimta beigās sauca – tautas skola. 1913. gadā skola no Torņa ielas 3 pārgāja uz namu Gaujas ielā 17, kur tagad atrodas Cēsu 1. pamatskola.
Ir versija, ka šajā rajonā viduslaikos pastāvējis klosteris. J. K. Broce kāda 1772.gada Cēsu pils zīmējuma komentāros raksta, ka Sv. Jāņa baznīcas virzienā, kā stāsta leģenda, atradies klostera tornis.

Adrese: Cēsis, Torņa iela 3

 

Cēsu ķeizariskās tiesas nams

 

                                                      (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

Šis nams ir Vienības laukuma krāšņākā rota. Tas celts 19.gadsimta vidū kā ķeizariskās tiesas nams ar augstām un atklātām ieejas kāpnēm galvenajā fasādē. Taču šādā izskatā nams nav saglabājies līdz mūsu dienām, jo laikā no 1899. līdz 1902. gadam to pārbūvēja un paplašināja, piešķirot apgabaltiesas statusu. Tiesas nama pagalmā atradusies arestantu māja, arestantu pagalms un staļļi.

Adrese: Cēsis, Raunas iela 14

 

Cēsis, Vanadziņa nams

 

                                                       (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

1693. gadā šis gruntsgabals ar piederēja Klausam Paulsonam, kurš to ieķīlāja majoram Lodem. Īpašums bija neapbūvēts, taču labi saglabājušies iepriekšējās mājas mūri.

Gruntsgabalu un mantojumu grāmatā 1792. gadā ierakstīts, ka uz gruntsgabala esošā koka dzīvojamā māja 1788. gada 21. februārī īpašumā juridiski piespriesta Cēsu rātskungam Johanam Gotlībam Fričam. Viņš 1798. gadā nolēma uzcelt jaunu ēku, tāpēc, iespējams, veco ēku nojauca. Pēc tirgotāja un rātskunga J. G. Friča nāves 1822. gadā māju mantoja rātskunga atraitne Margareta Elizabete Friča, dzimusi Erdmane. Viņa 1824.gadā māju pārdeva medicīnas doktoram Georgam fon Meijeram. 1880. gada septembrī saskaņā ar Vidzemes tiesas lēmumu Cēsu maģistrāts apstiprināja īpašuma tiesības Heinriham Georga dēlam Meijeram uz tēva mantojumu - nekustamo īpašumu Rīgas ielā 15, kas viņam piederēja līdz viņa nāvei 1919. gada 3. maijā. Par nākamo mantinieku H. Fon Meijers iecēla savas māsas dēla dēlu - vēstures kandidātu Gregoru fon Bruceru, avīzes "Rigaer Tageblatt" redaktoru.

Brucera mantinieki 1923.gadā īpašumu pārdeva ārstam Kārlim Vanadziņam par 5000 latiem. Lai veiktu ēkas kapitālo remontu, K. Vanadziņš aizņēmās no Latvijas hipotēku bankas 4000 latus uz 12 gadiem, ieķīlājot savu īpašumu. Aizdevumu viņš nomaksāja līdz 1930. gada februārim. 1940.gadā, tāpat kā lielāko daļu īpašumu, K. Vanadziņa māju nacionalizēja. Īpašuma tiesības atjaunoja 1943. gada maijā.
Ārsts Kārlis Vanadziņš no 1922. līdz 1933. gadam bija arī pilsētas galva. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Viņa pārziņā atradās arī Cēsu pilsētas rentgena un fizioterapijas kabinets. Pēc K. Vanadziņa iecelšanas par Rīgas 1. slimnīcas direktoru, to pārzināja Cēsu slimnīcas direktors Dr. A. Meija. Jau 1940. gada septembrī Cēsīs atgriezās ārsts K. Vanadziņš un atjaunoja privāto un slimo kasu slimnieku pieņemšanu namā Rīgas ielā 15. Otrā pasaules kara beigās K. Vanadziņš emigrēja uz Zviedriju, bet cēsnieki vēl ilgi ēku Rīgas ielā 15 sauca par "Vanadziņa māju". Pēc kara ēkā izvietojās Cēsu Veselības aizsardzības nodaļa un atjaunoja ambulances darbību.

Adrese: Cēsis, Rīgas iela 15