Cēsu viduslaiku pils un pilsmuiža (Schloss Wenden; Wenden)

 

                                              (Fotografēts 2022.gadā, Līgas Landsbergas foto)

 

                                                        (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

                                                                            (Skats uz pili 1856.gadā)
 

Kā liecina Latviešu Indriķa Livonijas hronika, Cēsu pils sākta celt ap 1207.-1209.gadu. Tā kļuva par vācu krustnešu atbalsta punktu Ziemeļlatvijas un Dienvidigaunijas iekarošanai. No 1237. līdz 1561.gadam ar pārtraukumiem pilī atradās Livonijas ordeņa mestra rezidence.

Cēsu pils ir Livonijas ordeņa kastelas tipa pils. 15.gadsimta beigās un 16.gadsimta sākumā piebūvēti apaļie artilērijas torņi. Ziemeļu tornim uzbūvēta cilindriska augšdaļa ar mestra dzīvojamo telpu, kas pārsegta ar greznu zvaigžņu velvi, bet sienas apmestas un uz tām gleznoti reliģiski sižeti. Šī telpa apkurināta ar kamīnu, tajā atradusies tualete un guļamniša. Telpu pabeidz 1522.gadā. Livonijas kara laikā pils daļēji sagrauta, pēc tam atjaunota, bet no 17.gadsimta sākuma pamesta. 18.gadsimtā pili izmantoja kā būvmateriālu ieguves vietu, bet no 19.gadsimta tā iekļauta parka kā romantiskās ainavas sastāvdaļa.

16.gadsimta beigās priekšpiļu ēkas pielāgoja pilsmuižas vajadzībām. 18.gadsimta otrajā pusē Austrumu priekšpils vietā sāka veidot pilsmuižas centru. Tā ēkas, tāpat kā 1777.gadā būvētā grāfa K.E.fon Zīversa Jaunā pils, būvētas baroka stilā. Jaunā pils celta, izmantojot ordeņa pils austrumu korpusa drupas un Lādemahera torni. 19.gadsimta sākumā Lādemahera tornis gotizēts. 1912.-1914.gadā Ziemeļu tornim atjaunota augšdaļa, nostiprinātas zvaigžņu velves un uzbūvēts jumts. 1937.gadā daļēji restaurēts Garā Hermaņa tornis.

Zīversu dzimtai Cēsu pilsmuiža piederēja 140 gadus (1777-1917). Sākumā pils kalpojusi vienīgi kā dzīvojamā māja, bet 1841.gadā tajā tika ierīkota ūdens dziedinātavas iestāde. Tā darbojās apmēram 10 gadus, bet tad grāfs Kārlis Georgs Zīverss to ierīkoja pils parkā, kur gravas nogāzē ūdenskritums dušām sasniedza 3-7 metrus.

Latvijas brīvvalsts laikā šeit izvietojās 8.Daugavpils kājnieku pulka štābs un virsnieku klubs. Otrā pasaules kara laikā pilī atradās vācu komandantūra. Pirmajo pēckara gados pilī izveidoja ap 40 dzīvokļu, taču jau 1949.gadā Jauno pili nodeva Cēsu vēstures muzeja rīcībā. Arī tagad tur ir vēstures muzejs, bet staļļu ēkā – izstāžu nams. Klēti un alus brūzi apsaimnieko Cēsu alus darītava.

Adrese: Cēsis, Pils laukums 9; 11 un apkārtne

 

Cēsu uzvaras piemineklis

                                                             (1924.gada foto - atklāšana)

                                                                    (1951.gada foto - pēc spridzināšanas)

                                                                    (Fotografēts 2014.gadā, V.S. foto)

                                                        (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

Piemineklis pirmoreiz tika uzbūvēts 1924. gadā kā viena no pirmajām Latvijā Brīvības cīņās kritušo piemiņai veltītajām zīmēm (projektējis arhitekts, docents P. Kundziņš). Tas atradās Vienības laukuma D malā Raunas un Rīgas ielu sadures stūrī. Pieminekļa pamatideja: cīņu liesmās aust brīvības saule. Pieminekli P.Kundziņš veidojis Allažu šūnakmenī – ģeometriskās un labi proporcionālās formās. Obeliska pamatu greznoja bronzā veidots uzraksts: "No zobena saule lēca", zemāk gadskaitļi "1919 - 1920", starp kuriem vairogs ar krustotu zobenu ar smaili uz augšu, zem tā vārdi: "Saviem kritušiem varoņiem". Virs pamata, stilizētu liesmu motīvu ieskauta, pacēlās regulāra četrstūra kolonna 13,6 m augstumā, virs tās apzeltīta lode (1 m diametrā) - brīvās Latvijas saules simbols. Pieminekļa kopējais augstums -17 m. Pamatakmeni ielika 1924.gada 22. jūnijā un tas tika atklāts tā paša gada 16.novembrī. Atklāšanā piedalījās arī toreizējais valsts prezidents J. Čakste. Padomju okupācijas režīms 1951. gada 25.marta naktī to uzspridzināja un pilnīgi nojauca.

1980. gadu beigās Latvijas Tautas frontes un Vides Aizsardzības kluba Cēsu nodaļas vāca ziedojumus pieminekļa atjaunošanai. Taču līdzekļu un Allažu šūnakmens trūkuma dēļ šīm sabiedriskajām organizācijām pieminekļa atjaunošana nebija pa spēkam. 1997. gadā Cēsu rajona padomes deputāti pieņēma lēmumu par Uzvaras pieminekļa atjaunošanu, kā arī atvēlēja 20000 Ls būvdarbu uzsākšanai. Pateicoties Igaunijas Republikas valdības 200 000 EEK dāvinājumam, Cēsu rajona padome varēja iegādāties Sāmsalas dolomītu pieminekļa būvei.

1998. gada 22. jūnijā, Cēsu kauju 79.gadskārtas svinību laikā, tika likts atjaunojamā pieminekļa pamatakmens un tā paša gada 15. novembrī, piedaloties Igaunijas Republikas parlamenta vadītājam un Latvijas Republikas prezidentam, tas tika atklāts.

Adrese: Cēsis, Vienības laukums (koordinātes - 57.313516, 25.274968)

 

 

Cēsu alus darītava

 

                                                       (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

                                                                               (Alus darītava senāk)
 

Cēsu alus darītava pamatoti dēvēta par vienu no vecākajām alus darītavām Latvijā. Alus darītavas vecā ēka ir arhitektūras piemineklis (tipiska 19.gadsimta beigu rūpnīcas ēka). Vēstures hronikās pieminēts, ka alus darītava Cēsu pilsmuižā bijusi jau 1590. gadā, un aizņēmusi plašu telpu pils DA korpusā, kur bijis uzstādīts alus katls triju mucu tilpumā. Par mūsdienu rūpnīcas dibināšanas laiku uzskata 1878. gadu, kad uzcelta vecā alus darītavas ēka, no kuras līdz mūsdienām saglabājušies tikai mūri.
Pirmā pasaules kara laikā alus darītava pārtrauca darbu un 1922. gadā to no grāfa Zīversa mantiniekiem nopirka akciju sabiedrība "Augļu dārzs". Rūpnīca līdz ar alu ražoja arī vīnu, augļūdeni, minerālūdeni.
Virs rūpnīcas ēkas paceļas tornis ar vēja rādītāju. To pēc veciem zīmējumiem atjaunoja 1978.gadā, atzīmējot rūpnīcas simtgadi. Saglabājušies nostāsti, ka senos laikos pēc vēja virziena un stipruma noteiktas labākās iesala žāvēšanas dienas.

Adrese: Cēsis, Lenču iela 11