Rāda ziņas ar etiķeti Cēsu viduslaiku pils un pilsmuiža (Schloss Wenden; Wenden). Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Cēsu viduslaiku pils un pilsmuiža (Schloss Wenden; Wenden). Rādīt visas ziņas

08.04.24

Cēsu viduslaiku pils un pilsmuiža (Schloss Wenden; Wenden)

 

                                              (Fotografēts 2022.gadā, Līgas Landsbergas foto)


 





















                                                        (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

                                                                            (Skats uz pili 1856.gadā)
 

Kā liecina Latviešu Indriķa Livonijas hronika, Cēsu pils sākta celt ap 1207.-1209.gadu. Tā kļuva par vācu krustnešu atbalsta punktu Ziemeļlatvijas un Dienvidigaunijas iekarošanai. No 1237. līdz 1561.gadam ar pārtraukumiem pilī atradās Livonijas ordeņa mestra rezidence.

Cēsu pils ir Livonijas ordeņa kastelas tipa pils. 15.gadsimta beigās un 16.gadsimta sākumā piebūvēti apaļie artilērijas torņi. Ziemeļu tornim uzbūvēta cilindriska augšdaļa ar mestra dzīvojamo telpu, kas pārsegta ar greznu zvaigžņu velvi, bet sienas apmestas un uz tām gleznoti reliģiski sižeti. Šī telpa apkurināta ar kamīnu, tajā atradusies tualete un guļamniša. Telpu pabeidz 1522.gadā. Livonijas kara laikā pils daļēji sagrauta, pēc tam atjaunota, bet no 17.gadsimta sākuma pamesta. 18.gadsimtā pili izmantoja kā būvmateriālu ieguves vietu, bet no 19.gadsimta tā iekļauta parka kā romantiskās ainavas sastāvdaļa.

16.gadsimta beigās priekšpiļu ēkas pielāgoja pilsmuižas vajadzībām. 18.gadsimta otrajā pusē Austrumu priekšpils vietā sāka veidot pilsmuižas centru. Tā ēkas, tāpat kā 1777.gadā būvētā grāfa K.E.fon Zīversa Jaunā pils, būvētas baroka stilā. Jaunā pils celta, izmantojot ordeņa pils austrumu korpusa drupas un Lādemahera torni. 19.gadsimta sākumā Lādemahera tornis gotizēts. 1912.-1914.gadā Ziemeļu tornim atjaunota augšdaļa, nostiprinātas zvaigžņu velves un uzbūvēts jumts. 1937.gadā daļēji restaurēts Garā Hermaņa tornis.

Zīversu dzimtai Cēsu pilsmuiža piederēja 140 gadus (1777-1917). Sākumā pils kalpojusi vienīgi kā dzīvojamā māja, bet 1841.gadā tajā tika ierīkota ūdens dziedinātavas iestāde. Tā darbojās apmēram 10 gadus, bet tad grāfs Kārlis Georgs Zīverss to ierīkoja pils parkā, kur gravas nogāzē ūdenskritums dušām sasniedza 3-7 metrus.

Latvijas brīvvalsts laikā šeit izvietojās 8.Daugavpils kājnieku pulka štābs un virsnieku klubs. Otrā pasaules kara laikā pilī atradās vācu komandantūra. Pirmajo pēckara gados pilī izveidoja ap 40 dzīvokļu, taču jau 1949.gadā Jauno pili nodeva Cēsu vēstures muzeja rīcībā. Arī tagad tur ir vēstures muzejs, bet staļļu ēkā – izstāžu nams. Klēti un alus brūzi apsaimnieko Cēsu alus darītava.

Adrese: Cēsis, Pils laukums 9; 11 un apkārtne