Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca

 

                                                        (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

                                                                                 (1920-to gadu foto)
 

Baznīca celta 13.gadsimtā un ir viena no senākajām sakrālā kulta celtnēm Latvijā. Tā ir bijusi Livonijas ordeņa doms, tajā apglabāti ordeņa mestri, garīdznieki un bruņinieki. Baznīcas slieksnis atrodas tieši 100 metrus virs jūras līmeņa. Tiek uzskatīts, ka baznīcas būvdarbi sākušies 1281./1283. gadā, otrā Rīgas arhibīskapa Johannesa I fon Lūnes (Johanness I von Lune, 1273.–1284.) valdīšanas laikā. Par baznīcas darbības sākumu tiek uzskatīts 1284. gada 24. jūnijs, kad tā iesvētīta. Baznīca nosaukta Jāņa Kristītāja vārdā un laika gaitā tā bijusi gan katoļu, gan luterāņu dievnams.

Baznīcas ērģeles ir vienas no lielākajām Latvijas vēsturiskajām koncertērģelēm un sestās pēc lieluma valstī. Ērģelēm ir 41 reģistrs, trīs manuāli un pedālis. Baznīcas altārglezna ir Igaunijas profesionālas glezniecības pamatlicēja Johana Kēlera meistardarbs.

Baznīca ir 65m gara un 32m plata trīsjomu bazilika, tās rietumu galā ir masīvs 65 m augsts zvanu tornis ar gotisku smaili. Baznīca ir paredzēta 500 sēdvietām. Tajā līdz mūsdienām ir saglabājušies virkne interesantu vēstures un mākslas pieminekļu, kuru lielākā daļa ir ietverti valsts nozīmes mākslas pieminekļu sarakstā.

1936.gada novembrī laikraksts “Rīts” raksta: “Laikam gan Cēsis būs pirmā pilsētā, kur ūdenstvertne būs novietota baznīcas tornī. Līdz šim pilsētā ūdeni caurulēs ievadīja ar sūkņiem un ne katrreiz ūdens nokļuva visos ēkas stāvos. Uzstādot ūdens tvertni baznīcas tornī, būs iespējams apgādāt ar ūdeni arī Cēsu visaugstākos namus. Jāpiezīmē, ka baznīcas virsvalde pret pilsētas projektu iebildumus neceļ un speciālisti pārbaudījuši un atraduši, ka Cēsu baznīcas tornis ir pietiekoši izturīgs ūdens rezervuāra uzstādīšanai”.

Adrese: Cēsis, Lielā Skolas iela 8

 

Biķeru skola

 

                                                                  (1969.gada foto)

 

                                                                  (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

Skolas ēka celta 1897.gadā. Skolas kompleksā vēl ietilpa atsevišķas tuvumā esošas mājas “Ķesteri”, “Vārpas”, “Kreipji”, “Krišjāņi”, kurās atradās internāta dzīvokļi un dažas klases. Bija arī malkas šķūnis, noliktava un kūts. Skolas telpās elektrība jau bija, bet nebija kanalizācija un ūdensvads. Skola toreiz skaitījās Dreiliņu pagastā.

1923.gadā izdevumā “Jaunatnes dzīve skolā un sētā” sludinājums, ka Biķeru pamatskolā 3. jūnijā skolas izrīkojums ar priekšnesumiem, darbu izstādi un dejām. Skolas parkā spēlēs ugunsdzēsēju orķestris.

1927.gada “Latvijas jaunatne” raksta: “Biķeru pamatskolā izsniedza siltas brokastis trūcīgiem un vāji attīstītiem skolēniem, apgādāja zāles slimiem un mazasinīgiem un pabalstīja kādu slimnīcā ievietotu skolnieku”.

1936.gada “Jaunākajās ziņās” ir fotogrāfija, kurā redzami skolas skolnieki sakopjot blakus esošos Biķeru kapus.

1937.gada maijā notiek izsole par skolas žoga izgatavošanu 285 m garumā.

1938.gadā starpresoru komisijas atzinumā teikts: “Dreiliņu pagasta Biķeru 6-kl. pamatskola ir ar 115 skolēniem. Skola mitinās pagasta pašvaldības telpās. Laikā no 1920. līdz 1937.gadam Dreiliņu pagastā jaunas skolu ēkas nav celtas. Skolā ir telpas skolotāju dzīvokļiem. Skolēnu kopmītnei telpu nav un tādas nav arī vajadzīgas, jo pēc stundām visi bērni iet mājās. Skolas vajadzībām ir iegūta zeme. Skolas gados esošu bērnu Dreiliņu pagastā ir ap 90. Starpresoru komisija atzina, ka Dreiliņu pagastā atstājama 6-kl. pamatskola”.

1972.gadā skolu pabeidzis topošais latviešu dzejnieks un atdzejotājs Pēters Brūveris (1957-2011). Vēlāk viņš atceras, ka Rīga tad vēl nebija tik izplūdusi un Biķeru skola bija kā tipiska lauku skoliņa.

Mūsdienās ēka izskatās ļoti sliktā stāvoklī un pat tā kā pamesta, bet internets šajā adresē uzrāda vairākas ar mākslu saistītas iestādes, piemēram, vitrāžu darbnīcu un tā pat skaitās LMS muzeja ēka “Biķeri”.

Adrese: Rīga, Vecā Biķernieku iela 49

 

Cīravas baznīca

 

                                               (Fotografēts 2024.gadā, Līgas Landsbergas foto)

1937.gadā “Kurzemes vārds” raksta: “Cīravas muižas parka malā, ar smailu torni ir Cīravas baznīca, kas sākumā bijusi arī Aizputes baznīcas filiāle. Tagadējā mūra baznīca celta 1780. gadā un tās iekšiene ir baroka ietekmē, bet nesasniedz Apriķu baznīcas greznību. Baznīcā interesanta ir piemiņas plāksne un virs tās skaisti darināts ovālā marmora cilnī baronietes Bēras profils. Zem baznīcas atrodas plašas pagraba telpas, kurās ir zārki ar vairāku gadu simteņu vecu balzamētu līķu atliekām.
Cīravā agrāk bija skolotāju seminārs, kas nodibināts ar mācītāja Valtera (Voltera) un skolotāja Bergmaņa gādību. Abiem šiem kultūras paudējiem Cīravas mācītāju muižas kapos uz viņu kapu kopām ir piemiņas plāksnes”.

Aizputes tūrisma mājas lapā minēts, ka baznīcā saglabājies sens baznīcas zvans un ērģeles no 18.gadsimta pirmās puses. Baznīcā ir novietots baroneses Julianas Elizabetes fon Bēras portrets baltā marmorā. Saglabājušies vairāki vērtīgi interjera priekšmeti – svečturi, bikstsols, upurtrauks, kauss.  Kapenēs zem baznīcas bija apbedīta Aizputes muižas dzimtkundze J. E. fon Bilova un viņas meita J. E. fon Bēra. Abi greznie metāla sarkofāgi kopš 1973.gada atrodas Rundāles pils muzejā.

Adrese: Dienvidkurzemes novads, Cīrava (koordinātes - 56.736022, 21.383588 )