(Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)
(1920-to gadu foto)
Baznīca celta 13.gadsimtā un ir viena no senākajām sakrālā kulta celtnēm Latvijā. Tā ir bijusi Livonijas ordeņa doms, tajā apglabāti ordeņa mestri, garīdznieki un bruņinieki. Baznīcas slieksnis atrodas tieši 100 metrus virs jūras līmeņa. Tiek uzskatīts, ka baznīcas būvdarbi sākušies 1281./1283. gadā, otrā Rīgas arhibīskapa Johannesa I fon Lūnes (Johanness I von Lune, 1273.–1284.) valdīšanas laikā. Par baznīcas darbības sākumu tiek uzskatīts 1284. gada 24. jūnijs, kad tā iesvētīta. Baznīca nosaukta Jāņa Kristītāja vārdā un laika gaitā tā bijusi gan katoļu, gan luterāņu dievnams.
Baznīcas ērģeles ir vienas no lielākajām Latvijas vēsturiskajām koncertērģelēm un sestās pēc lieluma valstī. Ērģelēm ir 41 reģistrs, trīs manuāli un pedālis. Baznīcas altārglezna ir Igaunijas profesionālas glezniecības pamatlicēja Johana Kēlera meistardarbs.
Baznīca ir 65m gara un 32m plata trīsjomu bazilika, tās rietumu galā ir masīvs 65 m augsts zvanu tornis ar gotisku smaili. Baznīca ir paredzēta 500 sēdvietām. Tajā līdz mūsdienām ir saglabājušies virkne interesantu vēstures un mākslas pieminekļu, kuru lielākā daļa ir ietverti valsts nozīmes mākslas pieminekļu sarakstā.
1936.gada novembrī laikraksts “Rīts” raksta: “Laikam gan Cēsis būs pirmā pilsētā, kur ūdenstvertne būs novietota baznīcas tornī. Līdz šim pilsētā ūdeni caurulēs ievadīja ar sūkņiem un ne katrreiz ūdens nokļuva visos ēkas stāvos. Uzstādot ūdens tvertni baznīcas tornī, būs iespējams apgādāt ar ūdeni arī Cēsu visaugstākos namus. Jāpiezīmē, ka baznīcas virsvalde pret pilsētas projektu iebildumus neceļ un speciālisti pārbaudījuši un atraduši, ka Cēsu baznīcas tornis ir pietiekoši izturīgs ūdens rezervuāra uzstādīšanai”.
Adrese: Cēsis, Lielā Skolas iela 8