Basu muiža (Bassen) Gudenieku pagastā

                                           (Fotografēts 2023.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Līdz mūsdienām saglabājušās dažas senas muižas saimniecības ēkas un arī parka atliekas.

Adrese: Kuldīgas novads, Gudenieku pagasts, Basu muiža (koordinātes - 56.878137, 21.686261 )
 

Biržu muiža (Cērendes muiža, Basu muiža, Birsen) Basos, Kuldīgas novadā

 

                                                     (Fotografēts 2015.gdā, V.S. foto)

 

                                             (Fotografēts 2023.gadā, Līgas Landsbergas foto)

1548.gadā muiža piešķirta kādam Lutkem Nāgelam. Nāgeli te saimniekoja līdz 1640.gadam. Tad muižu nopirka Buholcu dzimta un saimniekoja te gandrīz 200 gadus. Pēc tam, mainoties vairākiem īpašniekiem, 1867.gadā to nopērk Holteju dzimta. Pirms agrārās reformas saimnieki bija fon Hāni. Kungu māja celta 19.gadsimta otrajā pusē. 1905.gadā nodedzināta, bet pēc tam atjaunota.

Skola ēkā atrodas no 1921. gada, kad tur vēl dzīvoja baronese. Pagasta valde pili piešķīrusi skolai, bet baronese atteikusies to atbrīvot. No pirmā stāva dienvidu puses telpām viņas mantas izliktas ar varu, bet no 1922. gada skolas vajadzībām pārņemts viss pirmais stāvs. 1944. un 1945. gadā muižā atradās vācu komandantūra, bet pēc kara – atkal skola. Skola likvidēta 2017.gadā.

Biržu muižā 1906. gadā dzimis Latvijas kara kuģa “Virsaitis” komandieris Antons Brūders (1941. gadā deportēts).

Biržu muižas magazīnas klēts 2009.-2010. gadā pilnībā rekonstruēta ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu un tagad tur iekārtots Basu tautas nams jeb saietu nams. Rekonstrukcija izmaksājusi 82,5 tūkst. Ls Tā atjaunota patiešām kvalitatīvi, respektējot vēsturisko materiālu. Ēkai ir jauns māla dakstiņu jumts, koka daļas atjaunotas ar visu ornamentiku, bet sienas saglabātas vēsturiskās. 

Adrese: Kuldīgas novads, Gudenieku pagasts, Basi (koordinātes - 56.904502, 21.695631 ) 

 

Apuzes muiža (Appussen)

 

                                           (Fotografēts 2023.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Kādā 1936.gada “Zemgales balss” numurā rakstīts, ka kādu laiku Apūzes, Rudbāržu un Jaunsieksātes muižas piederējušas ģenerālmajora Bismarka atraitnei Katrīnai. Viņa tās pārdevusi un pārcēlusies dzīvot uz Jelgavu.

Apuzes muiža pēc Pirmā pasaules kara tika sadalīta jaunsaimniecībās. Muižas kungu ēka savulaik izturējusi karu un juku laikus, bet 20. gadsimta 90. gados nojaukta. Arī citas muižas ēkas gandrīz nav saglabājušās.

Kungu mājā savulaik atradusies skola, arī Otrā pasaules kara laikā, un par to 1996.gadā “Neatkarīgā rīta avīzē” atceras Ārija Klimkāne: “Vecā mājā - to, šķiet, sauca par Apūzes muižu, lielās istabas vienā galā atradās garš galds, katrā pusē - no dēļiem sasisti soli. Istabas otrā galā tādas pašas mēbeles. Tā bija mūsu skola. Bērni bija gan bēgļi, gan vietējie. Manas draudzenes bija Mundeciemu Līžuks un Pirtnieku Anniņa - abas no Ivandes pagasta.”

Adrese: Kuldīgas novads, Īvandes pagasts, Apuze (koordinātes +/- 57.030039, 21.799743 )

 

Oskara Kalpaka un viņa karavīru piemiņas vieta Aizpores kapos

 

                                             (Fotografēts 2023.gadā, Līgas Landsbergas foto)

1919. gadā ievērojamais komandieris - pulkvedis Oskars Kalpaks divus mēnešus komandēja latviešu bataljonu un tālākais atkāpšanās punkts no Rīgas bija „Aizporēs” pie Kalvenes. Bija sapulcējies tāds karavīru skaits, ka nolēma doties atpakaļ, lai cīnītos ar lieliniekiem pie Ventas. Varētu teikt, ka no šejienes ausa brīvības gaisma. Aizpores kapsētā apglabāti 10 zināmi un 2 nezināmi kalpakieši. Katram mūsdienās ir uzstādīts vienādas formas piemineklītis. 1993. gadā Aizpores kapsētā tika atklāts 2 metrus augsts piemineklis par godu O. Kalpakam un viņa vīriem. Pie pieminekļa aktieris Ēvalds Valters iestādīja ozolu.

Varu teikt, ka, lai arī kapos joprojām notiek apbedīšana, lai arī tajos ir apbedīti daudzi kalpakieši un viņu ģimenes locekļi, lai arī tur ir piemineklis Kalpakam un viņa karavīriem, kapi nav kopti, nav labiekārtoti. Tur neizskatās labi priekš tik nozīmīgas vietas.

Adrese: Dienvidkurzemes novads, Kalvenes pagasts (koordinātes - 56.637724, 21.802983 )

 

Vietalvas baznīca

 

                                                                   (Baznīca un baznīcas krogs senāk)

                                                             (Baznīca 1945.gadā)

 

                                                     (Fotografēts 2020.gadā, V.S. foto)

 

                                           (Fotografēts 2023.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Vietalvas luterāņu baznīca atrodas pakalnā Odzienas – Madonas ceļa malā, celta 1817. gadā, bet pirms tam Vietalvā jau bijusi koka baznīca (1731. - 1732.) Arhitektūras ziņā baznīca bija vairāku stilu sajaukums; baznīcas apdarē izmantoti klasicisma, baroka, gotikas stilu elementi. Ievērojams meistardarbs bija baznīcas ērģeļu kokgriezumi. Otrā pasaules kara laikā baznīca tika nopostīta; 1944. gadā karadarbības rezultātā izpostīts baznīcas jumts un tornis. Pēckara gados te ierīkoja kara muzeju. 1947. gadā iebruka griesti. 1984.gadā izstrādāts atjaunošanas projekts. Vietalvas Vissvētākās Jaunavas Marijas evanģēliski luteriskā draudze baznīcu atguva deviņdesmito gadu sākumā un tika atsākta dievkalpojumu noturēšanu. Baznīcas tornis joprojām nav atjaunots.

Blakus Vietalvas baznīcai bija divi muižu krogi - viens piederēja Vietalvas brīvkungam fon der Pālenam (vecā pagastmāja), otrs Odzienas baronam fon Brimmeram, jo odzienietis nesamierinājās ar to, ka naudu no baznīcēnu iedzeršanas gūst tikai fon der Pālens. Barons Brimmers esot teicis: "Es devu vairāk naudas baznīcas celšanai, tātad arī man vajag krogu blakus tai". Tā nu muižnieki pakāpeniski nodzirdīja daļu vietalviešu un odzieniešu. Taču krogiem vienmēr bijusi arī pozitīvā puse - tur varēja paēst, izgulēties, atstāt zirgus stadulā pa nakti vai baznīcas dievkalpojumu laikā , un galvenais, uzzināt karstākos jaunumus.

1937.gada izdevums “Aizsargs” par baznīcu raksta: “Nepilnu kilometru no Lazdukalna pāri Vabulītim paceļas Vietalvas baznīca. Viņa esot celta veco kapu vietā, taisni uz Vietalvas pagasta un baznīcas zemes robežām. Tagadējā baznīca radusies 19. gadsimteņa divdesmitos gados. Agrākā būve bijusi koka. Pēc vecās baznīcas nojaukšanas, kokus paņēmis viens no baznīcas patroniem - Odzienas muižas īpašnieks Brimmers, un no tiem uzcēlis Lazdukalna pļavās siena šķüni, ko vēlāk licis pārcelt savā pusmuižā Bērzmuižā. Agrārreformas kārtībā šis šķūnis nonācis lāčplēša ordeņa kavaliera, odzienieša un jaunsaimnieka Pētera Iksēna rokās. Celdams dzīvojamo ēku, Iksēns tur iebūvējis arī daļu izjauktā šķūņa koku, jo tie bijuši labi uzglabājušies. Mājas sienā šie koki vēl tagad atšķirami savas īpatnējās sarkanās krāsas dēļ.
Tangadējā Vietalvas baznīca savas arhitektūras ziņā ir vairāku stilu mistrojums. Īpatnēji ir kokā grieztie ērģeļu izgreznojumi, kas kopā ar veco laiku sudraba kristāmo bļodu uzņemti Pieminekļu valdes aizsardzībā.
Pagājušā gadsimteņa otrā pusē baznīcas sienu vidū radusies plaisa. Baznīca draudējusi pāršķelties divās daļās un pat sabrukt. Patronāta izsauktais arhitekts apņēmies nelaimi novērst. Nostāsts zin vēstīt, ka saskaņā ar inženiera plānu, baznīcas pamati iekārtoti ar tādu aprēķinu, ka izsitot pēdējo akmens ķīli, plaisai vajadzētu izzust. Arhitekts apgalvojis, ka ķīļa izsišana esot pilnīgi droša lieta. Svinīgo ķīļa izsišanu nolemts izdarīt svētdienā dievkalpojuma laikā.
Baznīca to dienu bijusi dievlūdzēju pārpildīta. Dievu lūdzot un ērģelēm skanot, kīlis izsists un plaisa patiešām aizvērusies. Brīnums noticis. Visi meklējuši arhitektu, lai to godinātu, bet vīrs bijis jau nozudis, atstādams baznīcas patronam vēstuli. Tur esot bijis rakstīts, ka pašā pēdējā mirklī arhitektam radušās šaubas par labu izdošanas. Redzēdams baznīcā tik lielu dievlūdzēju skaitu un baidīdamies no varbūtējas katastrofas, viņš sācis šaubīties, vai Dievs uzklausīs draudzes lūgšanu un, negribēdams kļūt par liecinieku nelaimes gadījumam, aizbraucis. No atlīdzības viņš atsakoties, viņš ziedojot to baznīcai.
Tas ir tautas atmiņā daudzkārt sagrozīts nostāsts. Patiesībā tas arhitekts nav bijis cits neviens, kā no Cēsīm septiņdesmitos gados aicinātais tajos laikos pazīstamais baznīcu cēlājs un remontētājs Jānis Meņģelis. Meņģelis atradis par vajadzīgu pamatu nostiprināt ar akmeņiem. Kad reiz strādnieki ieturējuši pusdienas, atskanējis neliels troksnis un plaisa sienā sagājusi kopā. Nostiprinot pamatus, izrakts daudz kaulu, bet baznīca nosēdusies par apmēram sešām collām zemāk.”

Adrese: Aizkraukles novads, Vietalvas pagasts, Vietalva (koordinātes - 56.727100, 25.757511 )

 

Vietalvas labdarības biedrības nams

 

                                                              (Biedrības nams senāk)

                                             (Fotografēts 2023.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Vietalvas labdarības biedrības nams bija viens no pirmajiem latviešu pašu uzceltajiem tautas namiem Vidzemē. Uzcelts 1885. gadā, tas līdz sagraušanai 1944. gadā, ilgu laiku bija Vietalvas Gaismas pils, kurā notika koru koncerti, teātra izrādes, priekšlasījumi un saviesīgi pasākumi.

Mūsdienās ēkas vietā izveidota piemiņas vieta.

Adrese: Aizkraukles novads, Vietalvas pagasts (koordinātes - 56.718957, 25.745947 )

 

Vietalvas baznīcas krogs

 

                                            (Fotografēts 2023.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                         (Vietalvas baznīca un baznīcas krogs senāk)
 

Vēlāk ēkā bijis pagasta nams.

1937.gada izdevums “Aizsargs” raksta: “Muižu ienākumi senos laikos, kā zināms, bija dibināti ne vien uz tautas izkalpināšanu darbā un klaušās, bet arī uz žūpības veicināšanu, kādēļ Vietalvas muižas īpašnieki bija sacēluši ik uz kilometru pa krogam. Šie krogi saukušies: Lejas krogs, Baznīcas krogs, Āzītis (muižā) un Zobēnu krogs Zobēnu kalnā. Tos tagad piemin tikai tautas atmiņās. Garām braukdami, ļaudis uz vienu otru tīrumru rāda: šeit kādreiz bija krogs, šis tīruma gabals tiek dēvēts par kroga zemi. Otram baznīcas patronam Odzienas lielkungam skaudis, ka viņa ļaudis dzēruši Vietalvas krogos. Sevišķi viņam riebis tas kaimiņa krogs, kas bijis nepilnus simts metrus no baznīcas. Paša zemes robežās celtais krogs bijis puskilometru no baznīcas. Brimmers beidzot uzcēlis sev krogu uz baznīcas zemes. No tā jo skaidri redzams, ka kroga celšanai lietoja pat baznīcas zemi, bet kad astoņdesmitos gados pie Brimmera griezās pagasts, lai «kungs» trīs pūrvietas pārdotu skolas celšanai, tad viņš pateica, ka to negribot darīt.”

Adrese: Aizkraukles novads, Vietalvas pagasts, Vietalva (koordinātes - 56.727715, 25.759077 )