Vietalvas baznīca

 

                                                                   (Baznīca un baznīcas krogs senāk)

                                                             (Baznīca 1945.gadā)

 

                                                     (Fotografēts 2020.gadā, V.S. foto)

 

                                           (Fotografēts 2023.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Vietalvas luterāņu baznīca atrodas pakalnā Odzienas – Madonas ceļa malā, celta 1817. gadā, bet pirms tam Vietalvā jau bijusi koka baznīca (1731. - 1732.) Arhitektūras ziņā baznīca bija vairāku stilu sajaukums; baznīcas apdarē izmantoti klasicisma, baroka, gotikas stilu elementi. Ievērojams meistardarbs bija baznīcas ērģeļu kokgriezumi. Otrā pasaules kara laikā baznīca tika nopostīta; 1944. gadā karadarbības rezultātā izpostīts baznīcas jumts un tornis. Pēckara gados te ierīkoja kara muzeju. 1947. gadā iebruka griesti. 1984.gadā izstrādāts atjaunošanas projekts. Vietalvas Vissvētākās Jaunavas Marijas evanģēliski luteriskā draudze baznīcu atguva deviņdesmito gadu sākumā un tika atsākta dievkalpojumu noturēšanu. Baznīcas tornis joprojām nav atjaunots.

Blakus Vietalvas baznīcai bija divi muižu krogi - viens piederēja Vietalvas brīvkungam fon der Pālenam (vecā pagastmāja), otrs Odzienas baronam fon Brimmeram, jo odzienietis nesamierinājās ar to, ka naudu no baznīcēnu iedzeršanas gūst tikai fon der Pālens. Barons Brimmers esot teicis: "Es devu vairāk naudas baznīcas celšanai, tātad arī man vajag krogu blakus tai". Tā nu muižnieki pakāpeniski nodzirdīja daļu vietalviešu un odzieniešu. Taču krogiem vienmēr bijusi arī pozitīvā puse - tur varēja paēst, izgulēties, atstāt zirgus stadulā pa nakti vai baznīcas dievkalpojumu laikā , un galvenais, uzzināt karstākos jaunumus.

1937.gada izdevums “Aizsargs” par baznīcu raksta: “Nepilnu kilometru no Lazdukalna pāri Vabulītim paceļas Vietalvas baznīca. Viņa esot celta veco kapu vietā, taisni uz Vietalvas pagasta un baznīcas zemes robežām. Tagadējā baznīca radusies 19. gadsimteņa divdesmitos gados. Agrākā būve bijusi koka. Pēc vecās baznīcas nojaukšanas, kokus paņēmis viens no baznīcas patroniem - Odzienas muižas īpašnieks Brimmers, un no tiem uzcēlis Lazdukalna pļavās siena šķüni, ko vēlāk licis pārcelt savā pusmuižā Bērzmuižā. Agrārreformas kārtībā šis šķūnis nonācis lāčplēša ordeņa kavaliera, odzienieša un jaunsaimnieka Pētera Iksēna rokās. Celdams dzīvojamo ēku, Iksēns tur iebūvējis arī daļu izjauktā šķūņa koku, jo tie bijuši labi uzglabājušies. Mājas sienā šie koki vēl tagad atšķirami savas īpatnējās sarkanās krāsas dēļ.
Tangadējā Vietalvas baznīca savas arhitektūras ziņā ir vairāku stilu mistrojums. Īpatnēji ir kokā grieztie ērģeļu izgreznojumi, kas kopā ar veco laiku sudraba kristāmo bļodu uzņemti Pieminekļu valdes aizsardzībā.
Pagājušā gadsimteņa otrā pusē baznīcas sienu vidū radusies plaisa. Baznīca draudējusi pāršķelties divās daļās un pat sabrukt. Patronāta izsauktais arhitekts apņēmies nelaimi novērst. Nostāsts zin vēstīt, ka saskaņā ar inženiera plānu, baznīcas pamati iekārtoti ar tādu aprēķinu, ka izsitot pēdējo akmens ķīli, plaisai vajadzētu izzust. Arhitekts apgalvojis, ka ķīļa izsišana esot pilnīgi droša lieta. Svinīgo ķīļa izsišanu nolemts izdarīt svētdienā dievkalpojuma laikā.
Baznīca to dienu bijusi dievlūdzēju pārpildīta. Dievu lūdzot un ērģelēm skanot, kīlis izsists un plaisa patiešām aizvērusies. Brīnums noticis. Visi meklējuši arhitektu, lai to godinātu, bet vīrs bijis jau nozudis, atstādams baznīcas patronam vēstuli. Tur esot bijis rakstīts, ka pašā pēdējā mirklī arhitektam radušās šaubas par labu izdošanas. Redzēdams baznīcā tik lielu dievlūdzēju skaitu un baidīdamies no varbūtējas katastrofas, viņš sācis šaubīties, vai Dievs uzklausīs draudzes lūgšanu un, negribēdams kļūt par liecinieku nelaimes gadījumam, aizbraucis. No atlīdzības viņš atsakoties, viņš ziedojot to baznīcai.
Tas ir tautas atmiņā daudzkārt sagrozīts nostāsts. Patiesībā tas arhitekts nav bijis cits neviens, kā no Cēsīm septiņdesmitos gados aicinātais tajos laikos pazīstamais baznīcu cēlājs un remontētājs Jānis Meņģelis. Meņģelis atradis par vajadzīgu pamatu nostiprināt ar akmeņiem. Kad reiz strādnieki ieturējuši pusdienas, atskanējis neliels troksnis un plaisa sienā sagājusi kopā. Nostiprinot pamatus, izrakts daudz kaulu, bet baznīca nosēdusies par apmēram sešām collām zemāk.”

Adrese: Aizkraukles novads, Vietalvas pagasts, Vietalva (koordinātes - 56.727100, 25.757511 )