Muneju pusmuiža (Muniņu pusmuiža, Munningen)

 

                                              (Fotografēts 2023.gadā, Līgas Landsbergas foto)

No grāmatas “Kurzemē aizgājušos laikos”: “Par Muneju muižu tika stāstīts, ka īstenībā tā esot «Vecā Stende» jeb «Pirmā Stende», t.i., vecāka par Dižstendes muižu. Tagadējās Munejas esot jaunas. «Vecās Munejas» stāvējušas lēzenajā uzkalniņā, kas kā neliela pussala iestiepās tur esošajā dīķī, iespējams, uzpludinātā. To no apkārtējo lauku zemes atdalīja rakts kanāls, kas bija labi saskatāms vēl ap 1930. gadu, turklāt visapkārt ap kalniņu varēja redzēt kādreiz uzmesta vaļņa saplakušās atliekas. Pārbaudes izrakumos mītnes slāņa pēdas tur nebija atrastas, vismaz līdz 1935. gadam ne.

«Veco Muneju» tuvumā ir Sudrabkalns — kurgānam līdzīgs apaļš uzkalniņš. Tas ticis vairākkārt pārmeklēts un tur esot kaut kādas kapenes. Pār līdzās esošo Ozolkalnu agrāk stiepusies lapegļu aleja no lielceļa uz «Vecajām Munejām». Ap 1920. gadu tur vēl auga divi vai trīs no šiem kokiem, pat trīsdesmitajos gados kāda lapegle bija palikusi Ozolkalna augstākajā vietā. Munejas sava lībiskā nosaukuma dēļ tiešām var būt ievērojami vecākas par Ģibuļu muižu un pat pašu Stendi. No šejienes iziet arī vairāki visai seni tālsatiksmes ceļi, piemēram, uz Ventspili, Talsiem, Dižstendi, uz Ģibuļu novadu (iznāk no meža pie Leimaņiem), uz Mistariem un tālāk uz Ropiķiem un Puznieku apgabalu. Vecos laikos Muneju tuvumā bijuši divi krogi – viens atradies vēlākajos Leimaņos, bet otrs (Ozolkrogs) — netālu no Lieknieku kapiem.”

1940.gada “Talsu vārds” raksta: “Stendes pagasta bijušā Muneju muiža pašu latviešu izrunā tikai tā vien saukta, ciktāl tikai sniedzas visvecāko ļaužu atmiņas par viņu vectēvu valodu. Turpretim vācu tautības ļaudis, piem., muižas darbinieki un mācītāji esot runājuši par Muniņiem, kas nav nekas cits, ka vācu jaunāko laiku vārda Munningen pielāgojums latviešu izrunai. Senāk šī forma (Muniņi) paretām bija sastopama arī kādās adresēs u.c., jo dažam šķita it kā pareizāka.
Turpretim tagad, Latvijas patstāvības laikā, šī vāciskā forma Muniņi sākusi rakstos plašāk ieviesties un, diemžēl, pat iespiesties dzīvā tautas valodā. Tā kā tai latviešu valodā nav nekāda pamata (pat vācu senrakstos stāv forma Monnoyen, kas daudz tuvāka Munejām nekā minētajiem Muniņiem), tad paturams mūsu sentēvu un vectēvu runātais Muneju vārds. Tā arī vēl joprojām runā daudzi apkārtējo novadu ļaudis.”

Adrese: Talsu novads, Ģibuļu pagasts (koordinātes - 57.201273, 22.413453 )

 

Tiņģeres vecā skola

 

                                                               (Skolas ēka senāk)

                                               (Fotografēts 2023.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Tiņģeres skolas celtniecības darbus pabeidza 1876. gadā.

1926. gada 24.martā laikrakstā “Latvija” raksta: “Tiņģeres pamatskola uzbūvēta savā laikā ļoti slapjā stingra māla grunts zemes vietā. Tā nonākusi tik bēdīgā stāvoklī, ka vairākas reizes varam dabūt redzēt ierāpjamies skolotāju dzīvokļos un klašu telpās riebīgus rāpuļus – vardes, krupjus un ķirzakas. Skolai nav arī guļamtelpu. Skolēniem jebkuros laika apstākļos jāmēro pat 8 km kājām turp un atpakaļ, kas ļoti slikti atsaucas uz skolnieku veselibu un mācību gaitu skolā. Skolas tuvākā apkārtnē nav atrodams dzeršanai derīgs ūdens. Ir izraktas savā laikā divas akas, bet ūdens nav derīgs lietošanai. Tas ir ar ļoti lielu karbola piegaršu un skolniekiem jāiztiek ar lietus un sniega ūdeni. Šāds stāvoklis skolu telpu ziņā nav ilgāk vairs izciešams.”

1927. gadā skola pārceļas uz Tiņģeres pils telpām un 27. novembrī iesvēta jauno
Tiņģeres pamatskolu. 

Adrese: Talsu novads, Īves pagasts (koordinātes - 57.444531, 22.514840)

 

Jaunmuiža (Mazpastendes muiža, Klein-Postenden, Neuhof) Ģibuļu pagastā

 

                                             (Fotografēts 2023.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Pastendes muižas pusmuiža. Pastendi, Kalešus un Jaunmuižu, spriežot pēc epitāfijas Talsu baznīcā, dibinājis Pastendes īpašnieks hercoga landmaršals Fīlips Heinrihs fon Hāns (1668—1740). Saglabājušās vairākas ēkas. Mūsdienās te izvietojusies Talsu mežniecība.

Adrese: Talsu novads, Ģibuļu pagasts, Kurši (koordinātes - 57.223488, 22.497569 )

 

Bija reiz mājas - Uļitas, Ģibuļu pagastā

 

                                                                (Fotografēts 2014.gadā)

 

                                             (Fotografēts 2023.gadā, Līgas Landsbergas foto)

“Uļitas” bija mežsarga māja ar dvīņu klēti un kūti, šķūni, pirtiņu un dižozolu pagalmā. Celta 18.-19. gadsimtā. Te filmēta latviešu filma “Maija un Paija”.

Iebraucot Uļitu pagalmā, tikai skatoties 2014.gada fotogrāfijā, pēc lielajiem kokiem sapratu, kur atradusies mežsarga māja un arī to, ka senās, vēsturiskās ēkas vairs nav. Kā mēmi liecinieki palikuši tikai lielie pagalma koki un kāda saimniecības ēka, kuru kāds ir centies apmūrēt ar baltiem ķieģeļiem un blokiem, bet viens gals ir pilnībā sabrucis.

Skaista vieta, skaista apkārtne, kura varēja būt, bet kuras vairs nav. Pat ceļš uz šo vietu sāk jau aizaugt.

Adrese: Talsu novads, Ģibuļu pagasts (koordinātes - 57.282781, 22.440964 )

 

Jaunpļavu pusmuiža

 

                                     (Fotografēts 2023.gadā, Līgas Landsbergas un Google foto)

1987.gada “Komunisma rīts” raksta: “Jaunpļavas - jau pats nosaukums rāda, ka šī apdzīvotā vieta radusies uz Engures ezeram atkarotajām zemūdens vai staignā krasta platībām. Tā kā Talsu tuvumā jau pastāvēja Pļavu ciems, tad šeit vārds Jaunpļavas patiešām īsti atbilda vietai un apstākļiem. Vēl pagājušā gadsimta beigās te bija pavisam nedaudz māju. Liekas gan, ka pirmais būvētājs būs bijis Rindzeles muižas īpašnieks Muhanovs Pēterpils, kurš 1875.gadā muižu nopirka no grāfa Lambsdorfa. Par viņu avīzē rakstīja: «Muhanova kungs lika daudz būvēt, daudz pārbūvēt, purvus grāvēt, mežus cirst un plēsumus taisīt; ar vienu vārdu sakot: tika uz visām pusēm, visās malās strādāts. Caur tam amatnieki un strādnieki labu naudu pelnīja, ar ko varēja sevi un savējos bez bēdām uzturēt. Tāpat arī saimnieki nopelnīja labu naudu caur materiālu pieskapēšanu un gatavas preces, kā stieģeļu u. t.j. pr. Aizvešanu». Katrā ziņā Muhanovs bijis ļoti enerģisks cilvēks un savas bagātības vairotājs, ja jau pēc astoņu gadu saimniekošanas par viņu deva tādu raksturojumu.
Tātad laikā no 1875. līdz 1883. gadam, kad saimniekoja šis muižkungs, tika arī uzbūvēta Jaunpļavu lopu muižiņa ar vagara un kalpu mājām, kūtīm, staļļiem un citām saimniecībai nepieciešamām celtnēm. Te, plašo zālienu vidū taču bija vispiemērotākā vieta Rindzeles muižas ganāmpulka mitināšanai. Atradās arī cilvēki, kuri nomāja zemi, cēla ēkas, iekopa savu saimniecību. Bazāni, Kažas, Spilvetnieki, Valki, Pēpas, Birkenberģi - vai tās nebija vienas no pirmajām saimniecībām Jaunpļavās? Jaunpļavas pamazām vien auga augumā gan cilvēku, gan māju skaita ziņā. Starp pirmo un otro pasaules kara laiku bijušas apdzīvotas jau 55 saimniecības. Bijuši vairāk nekā trīs simti iedzīvotāju, tagad vairs tikai 50 — 60, tā kā pēdējais laiks pienācis aicinājumam neaizmirst Jaunpļavas, neļaut tām aiziet bojā.”

No sarkaniem kieģeļiem celtās “Prātnieku” mājas bijušas Jaunpļavu pusmuižas pārvaldnieka Kristapa Frīdenberga ģimenes mājas. Viņš ar ģimeni apglabāts netālajos Skuju kapos. Ēkā atradusies arī pienotava. Pēc 1920.gada vienā ēkas galā iekārtoja skolu, lai bērniem nebūtu jābrauc 7 kilometrus uz Dzedriem vai Zenteni. Skolu slēdza 1955.gadā. Vēlāk ēkā bijis arī pasts un veikals. Savukārt māja “Jaunpļavas” nodegusi ugunsgrēkā. Tā bijusi pusmuižas kalpu māja ar klēti galā.

Adrese: Tukuma novads, Zentenes pagasts, Jaunpļavas (koordinātes - 57.205456, 23.054782 )

 

Eņģeļu muiža (Engelzeem)

 

                                              (Fotografēts 2023.gadā, Līgas Landsbergas foto)

1913.gada “Kurländische Gouvernements Zeitung” sakarā ar Jaunpagasta mazās muižas Eņģeļmuižas īpašnieka Friča Pētera d. Melbikša nāvi tiek meklēti mantinieki.

Adrese: Talsu novads, Virbu pagasts, Eņģeļciems (koordinātes  - 57.150368, 22.625625 )

 

Balklāvu pusmuiža (Balklawen)

                                              (Fotografēts 2023.gadā, Līgas Landsbergas foto)

1885.gada marta presē raksta par ugunsgrēku, kas izcēlies Balklāvu muižā. Tās arendators Ritenberga kungs stāsta, ka sadeguši rudzi, lini un lauksaimniecības tehnika. Uzskata, ka tā bijusi ļaunprātīga dedzināšana.

Adrese: Tukuma novads, Cēres pagasts (koordinātes - 57.113540, 22.909558 )