Rāda ziņas ar etiķeti Munningen). Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Munningen). Rādīt visas ziņas

07.06.23

Muneju pusmuiža (Muniņu pusmuiža, Munningen)

 


                                              (Fotografēts 2023.gadā, Līgas Landsbergas foto)

No grāmatas “Kurzemē aizgājušos laikos”: “Par Muneju muižu tika stāstīts, ka īstenībā tā esot «Vecā Stende» jeb «Pirmā Stende», t.i., vecāka par Dižstendes muižu. Tagadējās Munejas esot jaunas. «Vecās Munejas» stāvējušas lēzenajā uzkalniņā, kas kā neliela pussala iestiepās tur esošajā dīķī, iespējams, uzpludinātā. To no apkārtējo lauku zemes atdalīja rakts kanāls, kas bija labi saskatāms vēl ap 1930. gadu, turklāt visapkārt ap kalniņu varēja redzēt kādreiz uzmesta vaļņa saplakušās atliekas. Pārbaudes izrakumos mītnes slāņa pēdas tur nebija atrastas, vismaz līdz 1935. gadam ne.

«Veco Muneju» tuvumā ir Sudrabkalns — kurgānam līdzīgs apaļš uzkalniņš. Tas ticis vairākkārt pārmeklēts un tur esot kaut kādas kapenes. Pār līdzās esošo Ozolkalnu agrāk stiepusies lapegļu aleja no lielceļa uz «Vecajām Munejām». Ap 1920. gadu tur vēl auga divi vai trīs no šiem kokiem, pat trīsdesmitajos gados kāda
lapegle bija palikusi Ozolkalna augstākajā vietā. Munejas sava lībiskā nosaukuma dēļ tiešām var būt ievērojami vecākas par Ģibuļu muižu un pat pašu Stendi. No šejienes iziet arī vairāki visai seni tālsatiksmes ceļi, piemēram, uz Ventspili, Talsiem, Dižstendi, uz Ģibuļu novadu (iznāk no meža pie Leimaņiem), uz Mistariem un tālāk uz Ropiķiem un Puznieku apgabalu. Vecos laikos Muneju tuvumā bijuši divi krogi – viens atradies vēlākajos Leimaņos, bet otrs (Ozolkrogs) — netālu no Lieknieku kapiem.”

1940.gada “Talsu vārds” raksta: “Stendes pagasta bijušā Muneju muiža pašu latviešu izrunā tikai tā vien saukta, ciktāl tikai sniedzas visvecāko ļaužu atmiņas par viņu vectēvu valodu. Turpretim vācu tautības ļaudis, piem., muižas darbinieki un mācītāji esot runājuši par Muniņiem, kas nav nekas cits, ka vācu jaunāko laiku vārda Munningen pielāgojums latviešu izrunai. Senāk šī forma (Muniņi) paretām bija sastopama arī kādās adresēs u.c., jo dažam šķita it kā pareizāka.
Turpretim tagad, Latvijas patstāvības laikā, šī vāciskā forma Muniņi sākusi rakstos plašāk ieviesties un, diemžēl, pat iespiesties dzīvā tautas valod
ā. Tā kā tai latviešu valodā nav nekāda pamata (pat vācu senrakstos stāv forma Monnoyen, kas daudz tuvāka Munejām nekā minētajiem Muniņiem), tad paturams mūsu sentēvu un vectēvu runātais Muneju vārds. Tā arī vēl joprojām runā daudzi apkārtējo novadu ļaudis.”

Adrese: Talsu novads, Ģibuļu pagasts (koordinātes - 57.201273, 22.413453 )