Sergeja Eizenšteina komunikāciju centrs Ķeipenē

                                                      (Fotografēts 2015.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Ķeipenes dzelzceļa stacijā Ogres novadā izveidota vienīgā pasaulē publiski apskatāmā ekspozīcija, kura veltīta kinomākslas dižgaram režisoram Sergejam Eizenšteinam.

Centru 2005. gadā dibinājusi kinomākslas interesentu un atbalstītāju biedrība ar mērķi popularizēt Sergeja Eizenšteina un citu leģendāru kinomākslas personību daiļradi. Biedrības mērķis ir arī veicināt kinomākslas un kultūras izglītību Latvijā.

Centra darbība ir cieši saistīta ar Augustu Sukutu un starptautisko kinofestivālu "Arsenāls" , kas tika dibināts 80-os gados un bija ieguvis plašu popularitāti tālu pasaulē ar savu spilgto radošo garu. Kinofestivāla "Arsenāls" laikā 2000. gadā pie S. Eizenšteina komunikāciju centra Ķeipenē tika uzbūvēta sauszemes bāka ar aeronavigācijas uguni un 66 pastkastītēm pasaules kino celmlaužiem.

Uz adresi: ''Dzelzceļa stacija", Ķeipenes pagasts, Ogres novads, LV 5062 ir iespēja nosūtīt pastkarti ar sveicienu savam kinomākslas favorītam.

Milzu galds kinorežisoru gariem ir  vides instalācija, kas atklāta 2006. gadā. Galds ir sešus metrus augsts un lieliski iederas apkārtējā ainavā. To ar vērienīgu šovu atklāja SKC „Arsenāls” kārtējā kinofestivāla laikā. Galds un divi krēsli ar viena krēsla atzveltnē iebūvētu stilizētu iluminatoru uzbūvēti ar arhitektu biroja Norde & Sarma un SIA” Kalnozols Celtniecība” atbalstu. Galdā iebūvētās kāpnītes ļauj to izmantot arī kā skatu laukumu. Un varbūt arī sarunām un meditācijām ar kino dižgariem.

Telpā, kur aplūkojama kinorežisoram Sergejam Eizenšteinam veltītā ekspozīcija, atrodas arī retro telefons ar retu iespēju "piezvanīt" kino slavenībām.

Adrese: Ogres novads, Ķeipene, bijusī dzelzceļa stacija

Ģintermuižas jeb Tabora kapi

                                     (Fotografēts 2016.gadā, Līgas Landsbergas foto)

19. gadsimtā blakus Ģintermuižas slimnīcai sāka veidoties kapsēta, kurā apglabāja psihoneiroloģiskajā slimnīcā, kuru kādreiz sauca par Tabora slimnīcu, mirušos. Kapsētā bija koka baznīciņa – Tabora Krusta baznīca. Tagad tās vietā redzams krusta veidā saglabājies baznīcas pamats. Kapos apglabāts slimnīcas dibinātājs mācītājs Ludvigs Katerfelds. Kapos apbedīti 1944. gadā kritušie latviešu leģionāri. Kapi nekopti, izpostīti.

Adrese:  Jelgava, Filozofu iela
 

Villa "Zaļā" Siguldā

                                                        (Fotografēts 2015.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                                  (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)
 

Šveices iela bija pirmā vienlaidus apbūvētā iela Siguldā. Pirms Pirmā pasaules kara Siguldā bija 114 vasarnīcas un pansijas - populārākās no tām – Krimuldas Šveices māja, Turaidas Šveices māja, villa „Lakstīgala”, Baltā pils un vēl citas.

Vasarnīcas tipa koka ēka Kr. Valdemāra ielā 3 ar izbūvētajām verandām un balkoniem ir būvēta 19. gadsimta beigās. Tā ir viena no greznākajām pansijām, kuru uz muižas zemes uzcēlusi kņazu Kropotkinu ģimene. 1891. gadā ēkā tika atvērta aptieka, telpas nomāja diplomēts aptiekārs Hugo Fogelis. Pēc agrārās reformas „Villa Zaļā” nonāca Georga Kropotkina īpašumā, tajā līdz pat 1939. gadam dzīvoja kņaziene Marija Kropotkina. Villa Zaļā ir valsts nozīmes kultūras piemineklis.

Nikolajs Kropotkins (1872-1937), kņazs, Rūriha pēcnācējs, kambarjunkurs, Kurzemes vicegubernators, kopš 1910. gada Augstākā galma galvenais Ceremonijmeistars, kopš 1912. gada Vidzemes vicegubernators, īstenais valsts padomnieks. 1910. gadā N. Kropotkins tika iecelts par Baltijas Automobiļu un Aero kluba priekšsēdētāju. Pēc Oktobra revolūcijas Krievijā viņš emigrēja uz Vāciju, mira Berlīnē un tika apglabāts pareizticīgo Tegeļa kapos. Īpašumus, kuri bija piederējuši kņazam Nikolajam Kropotkinam Siguldā, Latvijas valsts nacionalizēja agrārreformas gaitā 1920. gadu sākumā.

Nikolaja Kropotkina vārds ir cieši saistīts ar Siguldas (Zēgevoldes) pārveidošanu kūrortā, kas tiek dēvēts par «Vidzemes Šveici». Viņš  ir augsti cienīts impērijas aristokrātijā. Siguldas muižā viesojās Romanovu dinastijas pārstāvji. Viņš tiek uzskatīts par pirmo autobraucēju un automobiļa īpašnieku Siguldā, kā arī ziemas sporta veidu attīstītāju. 19.gadsimta beigās kņazs Kropotkins savā muižā izbūvē pirmo bobsleja trasi, kas ir vien 900m gara un ar vienu virāžu.

1898. gadā Nikolajs Kropotkins mantoja no savas mātes Olgas Kropotkinas (dzimusi fon der Borha) dzimtas muižu, kuras sastāvā ietilpa Sigulda un Jaunā pils, kas tika uzbūvēta 1878.-1881. gados tās pils vietā, kuru  XIII gadsimta sākumā bija cēluši krustneši. Olgas fon der Borhas (1847-1898) laulātais dzīvesbiedrs bija kņazs Dmitrijs Kropotkins (1836-1879), ģenerālleitnants, Harkovas ģenerālgubernators (1870-1879), kas gāja bojā atentātā, kuru bija sarīkojuši organizācijas «Zemļa i voļa» locekļi, rezultātā.

Nikolajs Kropotkins apprecējās ar Mariju fon Rihteri (1871-1945), ķeizarienes Marijas Fjodorovnas galma dāmu, šajā laulībā dzima dēls Dmitrijs Kropotkins (1895-1931, Berlīne). Jau būdams emigrācijā, Dmitrijs Kropotkins apprecējās ar Ņinu Stoļņikovu (1901-1940). 1924. gadā viņiem piedzima dēls Nikolajs, vienīgais Kropotkinu dzimtas mantinieks (109-tajā paaudzē), kurš  miris Hanoverē (Vācija) 2014.gada 29. aprīlī un apglabāts ģimenes  apbedīšanas vietā Siguldā.

 
Adrese: Sigulda, Kr. Valdemāra iela 3