10.03.16

Villa "Zaļā" Siguldā



                                           (Fotografēts 2015.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Šveices iela bija pirmā vienlaidus apbūvētā iela Siguldā. Pirms Pirmā pasaules kara Siguldā bija 114 vasarnīcas un pansijas - populārākās no tām – Krimuldas Šveices māja, Turaidas Šveices māja, villa „Lakstīgala”, Baltā pils un vēl citas.
Vasarnīcas tipa koka ēka Kr. Valdemāra ielā 3 ar izbūvētajām verandām un balkoniem ir būvēta 19. gadsimta beigās. Tā ir viena no greznākajām pansijām, kuru uz muižas zemes uzcēlusi kņazu Kropotkinu ģimene. 1891. gadā ēkā tika atvērta aptieka, telpas nomāja diplomēts aptiekārs Hugo Fogelis. Pēc agrārās reformas „Villa Zaļā” nonāca Georga Kropotkina īpašumā, tajā līdz pat 1939. gadam dzīvoja kņaziene Marija Kropotkina. Villa Zaļā ir valsts nozīmes kultūras piemineklis.
Nikolajs Kropotkins (1872-1937), kņazs, Rūriha pēcnācējs, kambarjunkurs, Kurzemes vicegubernators, kopš 1910. gada Augstākā galma galvenais Ceremonijmeistars, kopš 1912. gada Vidzemes vicegubernators, īstenais valsts padomnieks. 1910. gadā N. Kropotkins tika iecelts par Baltijas Automobiļu un Aero kluba priekšsēdētāju. Pēc Oktobra revolūcijas Krievijā viņš emigrēja uz Vāciju, mira Berlīnē un tika apglabāts pareizticīgo Tegeļa kapos. Īpašumus, kuri bija piederējuši kņazam Nikolajam Kropotkinam Siguldā, Latvijas valsts nacionalizēja agrārreformas gaitā 1920. gadu sākumā.
Nikolaja Kropotkina vārds ir cieši saistīts ar Siguldas (Zēgevoldes) pārveidošanu kūrortā, kas tiek dēvēts par «Vidzemes Šveici». Viņš  ir augsti cienīts impērijas aristokrātijā. Siguldas muižā viesojās Romanovu dinastijas pārstāvji. Viņš tiek uzskatīts par pirmo autobraucēju un automobiļa īpašnieku Siguldā, kā arī ziemas sporta veidu attīstītāju. 19.gadsimta beigās kņazs Kropotkins savā muižā izbūvē pirmo bobsleja trasi, kas ir vien 900m gara un ar vienu virāžu.
1898. gadā Nikolajs Kropotkins mantoja no savas mātes Olgas Kropotkinas (dzimusi fon der Borha) dzimtas muižu, kuras sastāvā ietilpa Sigulda un Jaunā pils, kas tika uzbūvēta 1878.-1881. gados tās pils vietā, kuru  XIII gadsimta sākumā bija cēluši krustneši. Olgas fon der Borhas (1847-1898) laulātais dzīvesbiedrs bija kņazs Dmitrijs Kropotkins (1836-1879), ģenerālleitnants, Harkovas ģenerālgubernators (1870-1879), kas gāja bojā atentātā, kuru bija sarīkojuši organizācijas «Zemļa i voļa» locekļi, rezultātā.
Nikolajs Kropotkins apprecējās ar Mariju fon Rihteri (1871-1945), ķeizarienes Marijas Fjodorovnas galma dāmu, šajā laulībā dzima dēls Dmitrijs Kropotkins (1895-1931, Berlīne). Jau būdams emigrācijā, Dmitrijs Kropotkins apprecējās ar Ņinu Stoļņikovu (1901-1940). 1924. gadā viņiem piedzima dēls Nikolajs, vienīgais Kropotkinu dzimtas mantinieks (109-tajā paaudzē), kurš  miris Hanoverē (Vācija) 2014.gada 29. aprīlī un apglabāts ģimenes  apbedīšanas vietā Siguldā.
 

Adrese: Sigulda, Kr. Valdemāra iela 3