29.02.16

Ķiru vējdzirnavas

                                                      (Fotografēts 2014.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                                   (Fotografēts 2020.gadā, V.S. foto)
 



Ķiru vējdzirnavas celtas 1903.gadā un tās pārstāv Latvijā un īpaši Zemgales līdzenumā izplatīto holandiešu tipa vējdzirnavu veidu. No lielā vējdzirnavu skaita 20.gadsimta sākumā saglabājušās tikai dažas dzirnavas, kuras ir vērtīgi un reti paraugi. Ķiru vējdzirnavas tiek darbinātas ar elektrību kopš 20.gadsimta 30-iem gadiem. Tajās saglabājušies vēsturiskie mehānismi – miltu un putraimu gaņģi, kuri joprojām ir darba kārtībā un tiek izmantoti. Dzirnavas redzamas pa lielu gabalu Vecumnieku – Skaistkalnes un Stelpes ceļu krustojuma tuvumā.

Adrese: Vecumnieku novads. Stelpes pagasts, Ķiras
 



Ķempju evanģēliski luteriskā baznīca

                                                 (Fotografēts 2015.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Ķempju koka baznīca pirmoreiz minēta 1669. gadā, vēlāk 1789. gadā Siguldas draudzē kā Sv. Ignata kapela. Tā atradusies 2 km no Jaunķempju muižas, tuvu tagadējai baznīcai. 1841. gadā ar Jaunķempju muižas īpašnieku fon Ikskilu (von Uexküll) dzimtas palīdzību netālu no vecās baznīcas tika uzcelta jauna mūra baznīca. 1872. gada 10. maijā draudze palika bez baznīcas, to gandrīz līdz pamatiem noārdīja viesuļvētra. Deviņus gadus draudze dievkalpojumus noturēja muižas īpašnieka ierādītās telpās. 1882. gadā plašā Volfu dzimta, kam Jaunķempju muiža piederēja no 1856. gada, par saviem līdzekļiem lika celt jaunu mūra baznīcu ar 600 sēdvietām. Jaunā Ķempju jeb Incēnu baznīca tā paša gada 31. oktobrī tika iesvētīta.
Pēc Jaunķempju muižas īpašnieka Zigismunda Gotlība fon Volfa sievas Annas Mellinas nāves 1883. gadā baznīcas altārdaļas logos tika iebūvētas divas līdz šodienai saglabājušās krāšņas vitrāžasar Volfu un Mellinu dzimtas ģerboņiem. Abi baznīcas cēlāji apbedīti Jaunlaicenes muižas Volfu dzimtas kapos.
Neogotiskajā stilā celtā Ķempju mūra baznīca izceļas ar harmonisko būvapjomu, gaišu un plašu draudzes telpu. Smailkoka logus un durvis akcentē dekoratīvs sarkanu ķieģeļu ierāmējums.
Pēc 2. Pasaules kara padomju varas gados vietējās varas represiju dēļ draudze panīka. Baznīcā bija paredzēts ierīkot stalli. Pateicoties draudzes priekšnieka Arvīda Miķelsona pūlēm, tā tika nosargāta. Pēckara gados laika zobs un apkārtējie iedzīvotāji atstāja jūtamas pēdas baznīcas interjerā. Sapuva grīda, tika izpostītas ērģeles.
Pēc baznīcas atgūšanas 1990. gadā draudze sāka atjaunot baznīcas interjeru, daļēji arī ērģeles un ērģeļu prospektu. 2005. gadā tika atklātas pilnībā restaurētās F. Veisenborna darinātās ērģeles (restaurātors A. Melbārdis).

Adrese: Līgatnes novads, Līgatnes pagasts, Ķempji


Katlakalna mācītājmāja un draudzes skola "Ozolkalni"

                                              (Fotografēts 2015.gadā, Līgas Landsbergas foto)



                                                                   (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)
 

                                                                              (Mācītājmuiža senāk)
             


Netālu no Katlakalna baznīcas atrodas draudzes skola un mācītājmāja “Ozolkalni”. 2014.gadā šeit atklāja piemiņas plāksni dzejniekam Fricim Bārdam, kurš pēc skolotāju semināra beigšanas šeit no 1901. līdz 1905.gadam bija draudzes skolas skolotājs, vadīja arī 40 cilvēku lielo draudzes kori un mācītāja prombūtnes laikā noturējis arī liturģiskos lasījumus.


Adrese: Ķekavas novads, Ziedonis



27.02.16

Zoķu kaļķu ceplis

                                      (Fotografēts 2015.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Kaļķu cepļa atliekas pie Zoķiem, netālu no Kandavas.

Adrese:  Kandavas novads, Kandavas pagasts, Zoķi

Iecavas vecā slimnīca

                                             (Fotografēts 2016.gadā, Līgas Landsbergas foto)

 

Iecavas muižas īpašnieka grāfa Pētera fon der Pālena uzturēta un celta slimnīca, kura darbojusies līdz pat 1999.gadam.
 “Iecavas slimnīca dibināta ap 1850. gadu no agrākā bijušā Iecavas muižas īpašnieka un atrodas vēl tanī pašā vietā uz Iecavas upes kreisā krasta. Vecā slimnīcas ēka vēl uzglabājusies apmierinošā stāvoklī. Tanī pašlaik iekārtota slimnīcas kanceleja un personāla dzīvokļi. Slimnīcas jaunā ēka no tā paša īpašnieka celta 1898. g., pēc kapitāla remonta tagad ir ļoti labā stāvoklī un atbilst visām šolaiku prasībām, ko ir apliecinājuši ārsti, kas apmeklējuši šo slimnīcu. Kara gados slimnīcas darbība bija pārtraukta un atjaunota 1925. gadā. Pirmais atjaunotās slimnīcas vadītājs bija Dr. Ganckovs. Sākot ar 1928. gadu ar labām sekmēm slimnīcu vada Dr. Aleksandrs Steinhards. Ar 1937. g. 1. maiju slimnīcā līdzdarbojas kā asistents  vietējais rajona ārsts Dr. R. Vilensons. Slimnīca iekārtota pēc visām šolaiku prasībām un no iedzīvotājiem plaši iecienīta. Pēdējos gados stacionāri ārstēto slimnieku skaits ir vairojies, bet ambulatoriski ārstēto pat vairākkārtīgi pārsniedz iepriekšējos gadus, sasniedzot pēdējā gadā visaugstāko skaitu slimnīcas pastāvēšanas laikā, kas lieku reizi pierāda slimnīcai dāvāto uzticību.
Tagadējā slimnīcas vadība ir centusies iegādāties ne tikai modernākos ārstnieciskos instrumentus un aparātus, bet arī noorganizēt slimnieku auto transportu, kādām vajadzībām pašlaik izmanto ugunsdzēsēju auto, pārvadājot slimniekus ne tikai no Iecavas dzelzceļa stacijas, bet pēc vajadzības izbraucot uz attālākām vietām. Uz priekšu domāts iegādāties sanitāro auto, kādām vajadzībām pie pašlaik būvējamās saimniecības ēkas izbūvē arī garāžu.

Slimnīcas vadība rūpējusies arī par apkārtnes izdaiļošanu. Ap slimnīcu iedēstīts jauns parks ar košuma kokiem un krūmiem, dzīvžogiem un apsauļošanās laukumiem, lai ne tikai slimniekiem sniegtu medicīnisko palīdzību, bet atveseļotiem slimniekiem arī dabas krāšņuma izjūtu.” (1938.gada “Bauskas vēstnesis”)
Šobrīd slimnīcas ēka pamesta, viena daļa ir arī degusi.

 

Adrese: Iecavas novads, Iecava, Silmalas iela 3
 

Iecavas brīvības piemineklis

                                             (Fotografēts 2016.gadā, Līgas Landsbergas foto)


                                                                      (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)
 


Ideja par šāda pieminekļa vajadzību iecavniekiem radās 1928. gada 18. novembrī. 1935. gada 14. jūlijā notika pieminekļa pamatakmens likšanas svinības. Tajās piedalījās sabiedrisko lietu ministrs A.Bērziņš, armijas komandieris K.Berķis un aizsargu komandieris pulkvedis K.Prauls. Piemērotu laukakmeni atrada Jumpravas pagasta «Lielkājiņu» saimniecībā. Pieminekli no tā veidoja mākslinieks Pēteris Banders. Pieminekļa atklāšana notika 1936. gada 23. augustā.   

Adrese: Iecavas novads, Iecava,  pie Upes ielas