Ķempju koka baznīca pirmoreiz minēta 1669. gadā, vēlāk 1789. gadā Siguldas draudzē kā Sv. Ignata kapela. Tā atradusies 2 km no Jaunķempju muižas, tuvu tagadējai baznīcai. 1841. gadā ar Jaunķempju muižas īpašnieku fon Ikskilu (von Uexküll) dzimtas palīdzību netālu no vecās baznīcas tika uzcelta jauna mūra baznīca. 1872. gada 10. maijā draudze palika bez baznīcas, to gandrīz līdz pamatiem noārdīja viesuļvētra. Deviņus gadus draudze dievkalpojumus noturēja muižas īpašnieka ierādītās telpās. 1882. gadā plašā Volfu dzimta, kam Jaunķempju muiža piederēja no 1856. gada, par saviem līdzekļiem lika celt jaunu mūra baznīcu ar 600 sēdvietām. Jaunā Ķempju jeb Incēnu baznīca tā paša gada 31. oktobrī tika iesvētīta.
Pēc Jaunķempju muižas īpašnieka Zigismunda
Gotlība fon Volfa sievas Annas Mellinas nāves 1883. gadā baznīcas altārdaļas
logos tika iebūvētas divas līdz šodienai saglabājušās krāšņas vitrāžasar Volfu
un Mellinu dzimtas ģerboņiem. Abi baznīcas cēlāji apbedīti Jaunlaicenes muižas
Volfu dzimtas kapos.
Neogotiskajā stilā celtā Ķempju mūra baznīca
izceļas ar harmonisko būvapjomu, gaišu un plašu draudzes telpu. Smailkoka logus
un durvis akcentē dekoratīvs sarkanu ķieģeļu ierāmējums.
Pēc 2. Pasaules kara padomju varas gados
vietējās varas represiju dēļ draudze panīka. Baznīcā bija paredzēts ierīkot
stalli. Pateicoties draudzes priekšnieka Arvīda Miķelsona pūlēm, tā tika
nosargāta. Pēckara gados laika zobs un apkārtējie iedzīvotāji atstāja jūtamas
pēdas baznīcas interjerā. Sapuva grīda, tika izpostītas ērģeles.
Pēc baznīcas atgūšanas 1990. gadā draudze
sāka atjaunot baznīcas interjeru, daļēji arī ērģeles un ērģeļu prospektu. 2005.
gadā tika atklātas pilnībā restaurētās F. Veisenborna darinātās ērģeles
(restaurātors A. Melbārdis).
Adrese: Līgatnes novads, Līgatnes pagasts, Ķempji
