Vareļu piemineklis kritušajiem kadetiem

                                     (Fotografēts 2012.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Piemineklis veltīts Latvijas Kara skolas 14 kritušajiem kadetiem cīņās pret Bermonta karaspēku 1919.gadā novembrī.
Jelgavas – Iecavas ceļa malā pie Vareļu mājām, 1935.gada 20.maijā, atzīmējot Latvijas kara skolas pirmā izlaiduma 15 gadu atceri, Ministru prezidenta biedrs Marģerts Skujenieks atklāja un armijas mācītājs Pēteris Apkalns iesvētīja pēc mākslinieka Jāņa Borkovska meta darinātu šūnakmens plāksnēm segtu piramīdveida (375x400x400 cm) pieminekli.
Pieminekļa apraksts: Piemineklis celts uz 3 m augsta zemes uzbēruma, kur austrumu pusē atrodas uzejas kāpnes ar 20 pakāpieniem un pakājē – 4 masīvi šūnakmens soli. Piemineklim šajā pusē bija piestiprināta smilšakmens plāksne (100x140 cm) ar tekstu: „Par Latvijas neatkarību 1919.gadā kritušie kadeti: Palms Otto, Palms Pauls, Dēliņš Jānis, Pelšs Pēteris, Erdmans Ansis, Skalde Gustavs, Skudruls Verners, Irbe Jūlijs, Rutkis Jānis, Boms Olģerts, Kalniņš Evalds, Lācis Nikolajs, Beļiņka Gustavs, Dzelzkalns Roberts.”
Pretējā –rietumu pusē tādā pašā plāksnē iegravēts: „Kara skola”, dienvidu pusē bija atveidota Kara skolas krūšu zīme – vairogs ar krustotu zobenu zvērestā paceltā rokā, bet ziemeļu pusē – Kara skolas kadetu pirmā krūšu nozīme.
Pēc otrā Pasaules kara (1951.gadā), piemineklis tika izpostīts. Laimoņa Zalcmaņa vadībā no jauna atjaunots un atklāts 1990.gada 17.novembrī. Ziemeļu un rietumu pusē piestiprinātas vecās detaļas, bet dienvidu pusē kadetu krūšu nozīmi no jauna veidojusi tēlniece R.Kalniņa-Grīnberga. Sadauzītā smilšakmens plāksne ar kritušo uzvārdiem nolikta uzbēruma pakājē pie kāpnēm. Atjaunotā pieminekļa autors – Gunārs Heimanis.
2013.gadā Ozolnieku novada pašvaldība ar Kultūrkapitāla fonda piešķirto līdzfinansējumu veica pieminekļa restaurāciju.

Adrese:  Ozolnieku novads, Salgales pagasts

Braņicka pils Belostokā

                                     (Fotografēts 2014.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Magnāts Jans Klemenss Braņickis pārvērta neievērojamo miestu Belostoku par savu galveno rezidenci, uzceļot pili, ataicinot māksliniekus un zinātniekus, un piešķirot Belostokai pilsētas tiesības. Tā kā šim cilvēkam bija ambīcijas kļūt par Polijas karali, vienlaikus ar pili tika būvētas daudzas citas nozīmīgas ēkas un beigu beigās pilsētu sāka dēvēt pat Polijas Versaļu, cik ļoti tā bija aizguvusi arhitektūra, parku iekārtojumu utt. no īstās Versaļas. Otrā pasaules kara laikā apmēram 70% no Braņicka pils tika sabombardēta. Tā kā šī pils kalpoja kā nacionālais lepnums, pēc kara to atjaunoja un tajā līdz pat mūsdienām izvietota Medicīnas universitāte.

Adrese:  Jana Kilińskiego 1, Białystok, Polija

Doles muiža (Dahlen)

                                    (Fotografēts 2016.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Muižas reti izveidojās no jauna. Parasti to rašanās bija saistīta ar kādu senāku apdzīvotu vietu. Doles muižas zemēs ietilpst tās priekšteces – 14.gadsimta pirmajā pusē celtās Jaundoles pils vieta pie Lebjavas upītes ietekas Sausajā Daugavā. Jaundoles pils tika sagrauta poļu-zviedru kara laikā 1627.gadā un šodien no tās nekas vairs nav saglabājies. Doles muižas centrs laika gaitā paplašinājās, ietverot vairākas dzīvojamās un saimniecības ēkas. Pēc Latvijas Republikas agrārās reformas 1920.gadā bijušajās muižas zemēs izveidoja jaunsaimniecības, reformas gaitā tika sadalīts arī muižas centrs. Mūsdienās bijušo Doles muižas kungu māju un lielāko daļu no muižas parka apsaimnieko Salaspils novada pašvaldības pakļautībā esošais Daugavas muzejs.

Doles muiža veidojusies 1631.gadā, un tās pirmais īpašnieks bija zviedru armijas pulkvedis Nikolauss Dītrihs Šperreiters (Sperreuter). No Doles muižas pirmsākumiem ir saglabājusies pārvaldnieka māja – askētiska divstāvu mūra ēka ar stāvu kārniņu jumtu (tagad privātīpašums). Iespējams, ka šī ēka sākotnēji kalpojusi par muižas īpašnieka dzīvojamo namu jeb kungu māju.

Laika gaitā Doles muižas īpašnieki vairākkārt mainījās, vienlaikus paplašinoties muižas centra teritorijai, kurā ietilpa arvien jaunas saimniecības ēkas un vairākas kalpu dzīvojamās mājas. Kopš 18.gadsimta beigām Doles muiža piederēja ievērojamai vācbaltiešu aristokrātu fon Lēvisu of Menāru (von Löwis of Menar) dzimtai. Šīs dzimtas pārstāvja barona Karla Fingala fon Lēvisa of Menāra laikā 1898.gadā celta jaunā Doles muižas kungu māja, kas ir viena no jaunākajām šāda tipa celtnēm Latvijā.

Doles muižu neskāra 1905.gada piļu dedzināšanas posts, arī I un II pasaules karu ēka pārcieta ar minimāliem zaudējumiem. Pēc agrārās reformas 1920. gadā Doles muižas kungu mājā ierīkoja pamatskolu. Padomju okupācijas laikā šeit no 1954.gada atradās zvejnieku kolhoza klubs. Kad pēc celtnes kapitālā remonta šeit 1977.gadā atklāja tagadējo Daugavas muzeju, no kungu mājas vēsturiskā interjera tikpat kā nekas nebija saglabājies, izņemot autentiskās koka kāpnes uz otro stāvu un metāla vītņu kāpnes ēkas tornī.

Doles muižas parka vidū atrodas bijušo muižas īpašnieku Lēvisu of Menāru dzimtas piemiņas akmens - granīta obelisks, uzstādīts 1881. gadā.
Uz obeliska visām četrām pusēm - veltījuma uzraksti vācu valodā.
Tulkojums:
Ziemeļi
Cēlākās dzīvesbiedres
Katr. fon Löwis dzim. fon Stakelberg
svētai piemiņai
dzim. 29. aug. 1814., laulājusies 9. sept. 1832.,
mir. Ķeipenē 24. apr. 1878.
Mūžīgā piemiņā
A.L.
Austrumi
Augsti godātajiem vecākiem
Moricam fon Löwis u.k. Obrist
dzim. Dolē 9. apr., miris Pantenē 10. jūl. 1812.,
Gerdr. Fon Löwis, fon Krüdner
dzim. 24. maijā 1874.
mirusi Ķeipenē 11. janv. 1859.
Neaizmirstamai māsai Martai fon Löwis
dzim. 20. dec. 1804., mirusi Ķeipenē 27. nov. 1875.
Dienvidi
Senča, tēva Pētera Grāfa de Lasy,
ģen. Feldmaršala, Vidzemes ģen. Gubernatora,
uzvarētāja pie Vilmanstrandes 1743.,
Dancigas 1734., Azovas 1736.,
Krimas 1737. iekarotāja piemiņai
dzimis 30. okt. 1678., miris 30. apr. 1754.
Doli ieguvis 1743.
Pateicībā priekštečiem
Sekošanai pēctečiem 1881.
Rietumi
Jakobs grāfs Zīverss, slepenpadomnieks,
sūtnis, ģen. Gubernators etc.
Vidzemes dižciltīgākais dēls
dzim. 19. maijā 1734., miris 19. jūl. 1808.
Sencim tēvam dziļā cieņā
Katr. fon Löwis dzim. Stakelberg
A.Löwis Ķeipenē un Dolē 1877.
 
Adrese: Salaspils novads, Salaspils pagasts, Doles sala